Ekonomikas analītiķi aicina politiķus rīkoties

Bez izņēmumiem Pašlaik tas šķiet dīvaini, bet vēl rudenī ekonomisti runāja par krīzes ietekmi lielākoties attīstītajās valstīs un cerēja, ka augošās ekonomikas Āzijā, Tuvajos Austrumos un citur saglabās relatīvi veselīgu pieaugumu. Taču krīzes ģeogrāfiskais vēriens izrādījās daudz lielāks un ietekme — spēcīgāka, nekā rudenī prognozēts. UBS jaunākās prognozes vēsta, ka zem attīstīto tautsaimniecību saraksta svītras palikušo valstu grupa (banka tajā iekļauj arī tādus smagsvarus kā Izraēla, Turcija, Dienvidāfrikas Republika un Polija) šī gada sākumā varētu sasniegt "krīzes dibenu" un to kopējais ekonomiskais pieaugums būs negatīvs. Bankas Londonas biroja analītiķe Dženifera Aslina iepriekš šim nosacītajam reģionam bija paredzējusi 1,3% pieaugumu, taču stāvokļa straujā pasliktināšanās lika skaitļus koriģēt uz leju. Pesimismam pievienojas arī auditorkompānija Delloitte, kura globālās ekonomikas prognozēs 2009.gada 1.ceturksnim atzīmē: "Krīze radījusi kapitāla badu attīstības valstīs, kuras pēdējos gados bija spērušas lielus soļus pretim [..] tam, lai kļūtu par "nākamo robežstabiņu" investoriem." Nav attaisnojušās arī cerības, ka Āzija varētu būt viens no krīzes izņēmumiem. Pirms diviem mēnešiem Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekonomisti domāja, ka kontinenta ekonomika šogad pieaugs par 4,9%, bet tagad uzskata, ka par 2,7%. "Skaidrs, ka cerības uz to, ka Āzija piedzīvos mērenu palēninājumu, kamēr globālā ekonomika būs iegrimusi recesijā līdz ausīm, tagad ir pilnībā atmestas," Financial Times (FT) teica Societe Generale ekonomists Glens Magvairs. Skaitļi par pasauli kopumā arī nav iepriecinoši — saskaņā ar jaunākajām SVF prognozēm "pasaules ekonomika faktiski apstāsies" (SVF ekonomista Olivjē Blanšāra apzīmējums) un pieaugums būs tikai 0,5%. Starptautiskā Nodarbinātības organizācija savukārt paredz, ka bezdarbnieku skaits līdz gada beigām var sasniegt 230 miljonus cilvēku jeb 7,1% no visiem pasaules darbaspējīgajiem iedzīvotājiem. "Letarģiskie" līderi Biznesa uzticības indekss ES ir sasniedzis rekordzemu līmeni. Kā atzīmē Delloitte, "pesimisma pamatā acīmredzot ir pieņēmums, ka ļaunākais vēl priekšā". Un ekonomisti šim pieņēmumam piekrīt. Dublinas Triniti koledžas ekonomikas profesors Kevins O"Rorks stāsta, ka Lielās depresijas skaitļus pasaule vēl nav sasniegusi, bet strauji tiem tuvojas. Pēc profesora vārdiem, globālās tirdzniecības kritums Lielās depresijas laikā bija 25%. Ja lejupslīde turpināsies tagadējā ātrumā, tad kritums, kurš depresijas gados prasīja trīs gadus, tiks panākts viena gada laikā. Tas, ko analītiķi augošās krīzes apstākļos sagaida no politiskajiem līderiem, ir izlēmīga rīcība un koordinēta fiskālā un monetārā politika. Taču tā vietā politiķi velta asas replikas bezatbildīgajiem baņķieriem (Baraks Obama), kritizē kaimiņu krīzes glābšanas paketi (Nikolā Sarkozī par Gordona Brauna politiku) un ievieš normas un plānus, kas sargā vietējos ražotājus. FT komentētājs Volfgangs Munhau atzīmē, ka "letarģiskie" pasaules līderi patiesībā ir pielējuši eļļu ugunij. "Viņi ir notriekuši teju piecus mēnešus diskusijās," raksta komentētājs, uzsverot, ka dažās valstīs novēloto stimulu ietekme būs jūtama tikai gada otrajā pusē. Pasaulei daudz vairāk noderētu "ātrāks, varbūt mazāks un globāli koordinēts plāns", kura fokuss būtu patēriņa stimulēšana Ķīnā un eirozonā, kā arī valsts sektora investīcijas ASV. Ja starptautiskās koordinācijas nebūs, profesora O"Rorka prognozes var piepildīties un ekonomiku sagaida depresija, kurai, pēc dažu ekonomistu prognozēm, var sekot "zaudēta desmitgade". Šāda pieredze jau reiz ir bijusi — 90.gados Japānā.