Viņam piekrita arī Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks. "Daudzus uztrauc aizvien dārgākā benzīnbāku pildīšana, taču citviet pasaulē cilvēki nevar piepildīt savus vēderus. Un ar katru dienu tas kļūst aizvien grūtāk." Tā kā jaunattīstības valstu iedzīvotāji par pārtiku tērē līdz pat trim ceturtdaļām ieņēmumu, cenu paaugstinājums tajās ir jūtams sevišķi sāpīgi, viņš norādīja preses konferencē pēc sanāksmes beigām. Pēc Pasaules Bankas datiem, pārtikas produktu cenas pēdējo trīs gadu laikā pasaulē pieaugušas par 86% un, iespējams, nemazināsies līdz pat 2015.gadam.
Armija pie rīsiem
Laikraksti vēsta, ka neapmierinātība ar augsto inflāciju pasaulē izpaužas aizvien skaļāk. Pēc nedēļu ilgiem pārtikas trūkuma izraisītiem nemieriem sestdien tika atlaists Haiti premjerministrs Žaks Eduārs Aleksis. Filipīnās rīsu sargāšanā nākas izmantot armiju. Ēģiptē aprīļa sākuma protestos pret pārtikas cenu pieaugumu viens cilvēks gāja bojā un vairāki tika ievainoti. Līdzīgas akcijas pēdējās nedēļās notikušas Bangladešā, Kotdivuārā un citviet pasaulē.
"25 dolāru minimālā alga tika noteikta 2006.gadā, bet rīsu un citu pārtikas produktu cenas šajā laikā ir dubultojušās vai pat trīskāršojušās," AP stāstīja Bangladešas Apģērbu ražotāju arodbiedrības prezidents Nazma Ahters. "Ar mūsu algām ir neiespējami ēst trīsreiz dienā. Dažas dienas vispār nākas badoties," sacīja vietējās džemperu ražotnes darbinieks Džamals Udins, kura mēnešalga ir 30 ASV dolāru (13 latu). Tā kā nabadzīgajās valstīs tradicionāli ir lielas ģimenes, jau tā niecīgais pārtikas daudzums jādala vēl vairāk, un tas neļaujbērniem pilnvērtīgi attīstīties, norāda ANO.
Ar naudu nepietiks
Pašlaik nabadzīgajām valstīm pietrūkst pusmiljarda dolāru, lai atļautos budžetā paredzēto pārtikas iegādi, taču pienācīga uztura sagādāšanai tām nepieciešams piešķirt pat 1,7 miljardus dolāru (ap 750 miljoniem latu), aprēķinājis ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ģenerāldirektors Žaks Diufs. Tomēr straujais cenu pieaugums neļauj turpmāk paļauties uz šāda veida ziedojumiem, norāda laikraksta Globe and Mail aptaujātie eksperti.
Kā iespējamo ilgtermiņa risinājumu viņi min infrastruktūras attīstību nabadzīgajos reģionos - apūdeņošanas sistēmas un mēslojums ļautu palielināt ražas, labāki ceļi - apgādāt ar pārtiku arī attālākos valsts nostūrus. Taču daudzi līdz tam var neizdzīvot, tāpēc šo valstu valdībām vajadzētu pārvērtēt prioritātes, lielāku uzmanību pievēršot asākajām problēmām, ne centieniem par katru cenu pēc iespējas panākt rietumvalstu attīstības līmeni, norāda žurnāls TIME.