Ekonomikas lejupslīde draud ar pārtikas kariem

Lai cik tas varbūt arī savtīgi neskanēs no tikko brokastis labi paēduša cilvēka, taču vai pamatā nav rakstā minētie atslēgteikumi - tradicionāli kuplās ģimenes, un "nabadzīgo" valstu vēlme sasniegt "bagāto" valstu pilsoņu dzīves līmeni, kas tieši noved pie apburtā loka, pie izejvielu cenu sadārdzināšanās. Protams, nevar aizmirst arī "bagāto" valstu pieaugošo apetīti, kaut vai trivols piemērs pirms gadiem divdesmit ģimenei bija caurmērā viena automašīna, tagad jau katram ģimenes loceklim, ieskaitot tikko pilngadības slieksnim pārkāpušam pūtainim vajag pašam savu spēkratu, un tas ir tikai viens no pieaugošo ekonomiko tēriņu aspektiem. Diemžēl labklājība nevar augt bezgalīgi, planēta tikai viena, un resursu tēriņu pieaugums vienam indivīdam sakrīt ar populācijas skaita pieaugumu, radot vispārēju prosesa inflāciju, ieskaitot arī ekoloģiskās izmaiņas. Problēma ir kompleksa, un tajā esam iesaistīti visi neatkarīgi no valstu robežām. Lai cik skumīgi nebūtu, tā vien šķiet ka izeju bez nopietniem satricinājumiem grūti atrast. Apūdeņot Sahāru, kolonnizēt Marsu, bet tas prasa vienotu cilvēces rīcību, kas šķiet neiespējami.

problēma jārisina citādi -jāaptur vairošanās maratons jaunatīstības valstīs. Jo , drīzumā Zemeslode nespēs nedz pabarot, nedz padzīrdīt šo milzīgo daudzmiljardu pūli. Kāpēc zinātnieki par to nerunā? Kāds man oponēs, ka cilvēki cieš, mirst badā. Bet šis pūlis , pabarots, jau nākamajā mirklī , tikai daudzkārt lielāks, Tev pieliks nazi pie rīkles un prasīs vēl, un vajadzēs ne tikai ēst, bet arī vietu, kur nolikt savu gultu. Visticamāk -sveša teritorijā, jo savā vairs nebūs vietas.

Jāveicina ģimenes plānošana.

Īsti nelīmējas kopā ar mūsu piensaimniecības iespējamo sarukšanu...

tā tas turpināsies, kamēr citi iedzīvosies uz 'džemperu ražotāja rēķina.