Gandrīz katrs sarunu biedrs, izvērtējot situāciju, atmiņās atgriezās pie desmit gadus un vēl senākas vēstures. Tolaik Kosovas albāņiem nācies izturēt ne vien ekonomiska rakstura problēmas, bet arī reālus draudus viņu pastāvēšanai. To atceras ikviens un tādēļ savu jauno valdību šeit gandrīz nemaz nekritizē. Drīzāk pretēji — tiek izcelti tās sekmīgi paveiktie darbi — pagājušajā gadā 600 kilometri noasfaltēto ceļu, elektroapgādes problēmu risināšana, kā arī nelielais atbalsts vietējiem zemniekiem. Strauji attīstījušies saimnieciskie kontakti ar kaimiņvalstīm, vienīgi uz robežas ar Serbiju valda klusums. Agrāk kosoviešu uzņēmēji veikuši darījumus Serbijā, bet pēc neatkarības pasludināšanas 2008.gada 17.februārī tas faktiski apstājies. Serbi neatzīstot dokumentus, kuros norādīta neatkarīga Kosova. Šķēršļus turpmākai attīstībai rada ne vien Belgradas turēšanās pie bijušās autonomijas neatzīšanas politikas, bet arī piecu Eiropas Savienības dalībvalstu atteikšanās atzīt Kosovas neatkarību. Liels ieguvums saimnieciskās aktivitātes palielināšanā būšot drīzumā gaidāmā autoceļa atklāšana no Kosovas uz Albānijas ostas pilsētu Durresu, kura izbūvē ieguldīts apmēram miljards eiro. Pēc vietējo ekspertu domām, salīdzinoši nelielais vietējais tirgus investoriem var dot izeju uz kaimiņvalstīm Maķedoniju, Albāniju un Melnkalni, bet tas ir tirgus ar vairāk nekā desmit miljoniem iedzīvotāju. Vietējās alus darītavas Peja tehniskais direktors Kastriots Pehlivani sarunā ar Dienu pastāsta, ka pagājušajā gadā uzņēmums pārdevis par 30% alus vairāk nekā 2007.gadā, sasniedzot 24 miljonu litru robežu. Tagad gan pirmajos divos šā gada mēnešos alus pārdošana nedaudz samazinājusies. Lai arī nākoties konkurēt ar citu Eiropas valstu saražoto alu, panākumus izdevies gūt ar prāvajiem ieguldījumiem jaunajās tehnoloģijās, gan arī mārketingā. Kopumā tas aptvēris desmit miljonus eiro. Investīcijas arī ļāvušas samazināt darbinieku skaitu — vēl pirms gada alus darītavā strādājuši vairāk nekā 300, bet tagad — tikai 230 cilvēki. Katram atlaistajam strādniekam samaksāts 3000 eiro liels pabalsts, jo zināms, ka valstij bezdarbnieku atbalstīšanai līdzekļu neesot. Vidējā alga alus fabrikā ir apmēram 400 eiro mēnesī, un tas esot viens no augstākajiem rādītājiem Kosovā, kur līdz šim nav izveidots daudz lielu uzņēmumu. Vidējā alga Kosovā ir apmēram 220 eiro. Pēc interneta izdevuma Kosova Live žurnālista Naima Gaši teiktā, Kosovas finanšu stabilitāti nosakot sekmīgā banku politika. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas vērtējuma, tā esot labākā banku sistēma Balkānos. Varbūt tāpēc, ka deviņus gadus Nacionālā banka atrodas SVF kontrolē, Kosovu jūtami pagaidām neesot skārusi globālā krīze.
Ekonomiskās problēmas nenomāc svētku sajūtu Kosovā
Kosovas ekonomika attīstās Starptautiskā Valūtas fonda kontrolē. Pirmo neatkarības pasludināšanas gadadienu nosvinējušajā Kosovā bezdarbs sasniedzis gandrīz pusi no visiem darba spējīgajiem šīs valsts iedzīvotājiem, tomēr šis biedējošais skaitlis nespēja mazināt svētku sajūtu un par to šajā laikā cilvēki faktiski arī nerunāja.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.