Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +3 °C
Daļēji saulains
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Eksperti eiro ieviešanas desmitajā gadadienā secina, ka eiro nav piepildījis uz to liktās cerības

Pirms desmit gadiem notikusī eiro ieviešana skaidras naudas norēķinos nav piepildījusi cerības uz Eiropas Monetārās savienības (EMS) ekonomikas pieaugumu, lai gan kopējā valūta ir ļāvusi iegrožot inflāciju un noturēt to aptuveni 2% līmenī, raksta aģentūra AFP, atsaucoties uz ekspertu viedokli.

Pēc viņu paustā, eiro, kas skaidras naudas norēķinos nonāca 2002.gada 1.janvārī, nav veicinājis ekonomikas pieaugumu, jo eiro zonas politikas veidotāji desmit pirmajos EMS pastāvēšanas gados pietiekamā mērā nesaskaņoja ekonomisko politiku, īpaši budžeta jomā.

Tomēr, neraugoties uz pašreizējo pesimismu, daudzi ekonomisti ir vienisprātis, ka ilgtermiņa ieguvumi no eiro ieviešanas ir bijuši reāli un jūtami, lai gan daļa no šiem ieguvumiem palīdzējuši stimulēt pašreizējo krīzi.

Speciālisti uzskata, ka eiro ieviešana ir pozitīvi ietekmējusi inflācijas tendences, lai gan daļa uzņēmumu izmantoja eiro ieviešanu kā aizsegu cenu celšanai, radot patērētājos aizdomas, ka dzīves izmaksas cēlušās eiro dēļ.

No cenu stabilitātes viedokļa eiro ieviešana ir ārkārtīgi pozitīvs faktors, jo vidējā inflācija eiro zonā svārstās 2% līmenī, pauž analītiķi. Eiro ieviešana skaidras naudas norēķinos, pēc viņu teiktā, izraisīja arī daudz zemākas procentlikmes eiro zonā, kas savukārt zināmā mērā kļuva par ekonomikas krīzes  aizmetni.

Tādās valstīs kā Spānija reālās procentlikmes kļuva negatīvas, kas veicināja aizņemšanās bumu un pēc tam izraisīja nekustamo īpašuma burbuļa izveidošanos. Turklāt zemās likmes, pateicoties kopējās valūtas ieviešanai gan tādās finanšu ziņā spēcīgās valstīs kā Vācija, gan tādās fiskāli bezatbildīgās zemēs kā Grieķija, pamudināja eiro zonas perifērijas valstis sākt aizņemšanās maratonu, kas pašlaik ir izraisījis parādu pieaugumu līdz nekontrolējamiem līmeņiem, raksta AFP.

Eksperti arī vērš uzmanību uz to, ka eiro ieviešana liedza, piemēram, Itālijai izmantot nacionālās valūtas devalvāciju kā ekonomiskās politikas instrumentu, lai mākslīgi vairotu savu konkurētspēju, un tai bija jāsāk apsvērt, kā celt reālo darba ražīgumu, īstenot strukturālas reformas un liberalizēt darba tirgus, kas tomēr ne vienmēr tika izdarīts.

Varāki citi speciālisti ir pārliecināti, ka tika pieļauta liela kļūda, ļaujot eiro zonā iestāties valstīm, kas nebija izpildījušas Māstrihtas kritērijus, jo tas, pēc viņu teiktā, lielā mērā izskaidro pašreizējās parādu krīzes problēmas, kādas plosās eiro zonā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits