Lūgts izteikt viedokli, kāpēc Phenjana tieši tagad izvēlējusies veikt kārtējo kodolizmēģinājumu, profesors norādīja uz šiem diviem iemesliem.
"Gan ar Ķīnu, gan Dienvidkoreju attiecības šobrīd ir sasalušas. Ķīna ir sarūgtināta, bet nav pametusi Ziemeļkoreju. Decembrī izjuka pēdējās sarunas ar Dienvidkoreju. (..) Kāpēc gan neīstenot [gatavotu] izmēģinājumu, ja tam nav nekādu reālu negatīvu seku," skaidroja Edvins.
Profesors arī uzskata, ka gaidāmās Dienvidkorejas parlamenta vēlēšanas varētu Phenjanai būt bijis papildu stimuls, lai tieši tagad sarīkotu kodolizmēģinājumu.
"Aprīlī ir gaidāmas Dienvidkorejas parlamenta vēlēšanas. Attiecībā uz Dienvidkorejas vēlēšanu ietekmēšanu Phenjanai jau ir [aktivitāšu] vēsture," sacīja profesors, atgādinot par Ziemeļkorejas huligānisko politiku šajā jomā.
Tiesa gan, attiecībā uz Phenjanas apgalvojumiem, ka sarīkotais kodolizmēģinājums būtu bijis ūdeņraža bumbas sprādziens, Edvins pauda skepsi.
"Ziemeļkoreja nāk klajā ar visa veida apgalvojumiem, un, ņemot vērā melu un liekulības vēsturi, nav nekādu iemeslu paļauties uz viņu sacīto. (..) Sprādziena seismiskās pēdas atgādina 2013.gada izmēģinājumu, līdz ar to mēs esam skeptiski par to, ka tā varēja būt ūdeņraža buma," norādīja profesors.
Vienlaikus viņš atzina - ja Phenjanai izdotos pagatavot ūdeņraža bumbu, tas būtu liels un biedējošs solis uz priekšu.
Ziemeļkoreja pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sekmīgi veikusi savu pirmo ūdeņraža bumbas izmēģinājumu, lai gan starptautiskās kodolizmēģinājumu uzraudzības organizācijas CTBT analītiķi drīz pēc tam izteica nopietnas šaubas, vai tiešām uzspridzināta ūdeņraža bumba.
Reaģējot uz notikušo, Dienvidkoreju svētdien nelielā augstumā, aptuveni 70 kilometrus no Ziemeļkorejas robežas, pārlidoja ASV bumbvedējs B-52.
Japānas ārlietu ministrs šo pārlidojumu atbalstīja, norādot, ka tas atspoguļo ASV apņēmību pildīt savu lomu miera un stabilitātes nodrošināšanā reģionā.
Dienvidkorejas mediji ziņoja, ka ASV, pastiprinot savu klātbūtni Korejas pussalā, varētu turp nosūtīt arī bumbvedējus B-2, kodolzemūdenes un iznīcinātājus F-22.
ANO Drošības padome šobrīd apsver jaunu sankciju noteikšanu Ziemeļkorejai.
Trim iepriekšējiem kodolizmēģinājumiem, kurus Ziemeļkoreja sarīkoja 2006., 2009. un 2013.gadā, sekoja ANO sankcijas.
"Pēdējais izmēģinājums ir vēl viens piemērs Ziemeļkorejas režīma pārdrošajam izaicinājumam starptautiskajām uzvedības normām," pagājušajā nedēļā sacīja Lielbritānijas vēstnieks ANO Metjū Raikrofts.