Viņš vakardienas un šodienas akciju tirgu negatīvajam noskaņojumam min divus galvenos iemeslus. Pirmkārt, investorus pārņēma nopietnas bažas par turpmāko ekonomikas izaugsmi, īpaši attiecībā uz ASV. Otrkārt, pastāv bažas, ka eirozonas parādu sāga neapstāsies pie Grieķijas, Īrijas un Portugāles, bet aizstiepsies līdz Spānijai un arī Itālijai, bet Itālijas kopējais parāds ir lielāks nekā visām pārējām četrām problēmvalstīm kopā.
Stepiņš gan norāda, ka šie iemesli nav nekas jauns un bijuši zināmi jau labu laiku, taču vakar tie atkal tika izcelti priekšplānā.
"Skatoties racionāli, jā, ekonomikas izaugsme un biznesa cikls pašlaik attīstītajās valstīs ir vājš. Vājš ir arī šo valstu patēriņš, bet spēcīgs patēriņš ir viens no ekonomikas pamata dzinuļiem, bez kura ir grūti cerēt uz spēcīgu un noturīgu ekonomikas augšupeju. Arī no Itālijas var prasīt lielākas pūles tās parāda izaicinājumu risināšanā, bet tieši Itāliju Eiropas Centrālās bankas (ECB) un eirozonas valstu vadītāji līdz šim centušies pasargāt no tirgus panikas, glābjot mazākas valstis," saka eksperts.
Viņaprāt, lai kaut kas nopietni mainītos, eirozonai jātiek galā ar savu parāda sāgu, valstīm pārliecinot investorus par savu apņemšanos samazināt tēriņus un dzīvi uz parāda.
Kā uzsver Stepiņš, tas nozīmē nepopulārus lēmumus politiķiem, un tieši tādēļ šo lēmumu pieņemšana kavējas. Piemēram, Itālijai var nākties ķerties klāt pie reālas budžeta izdevumu samazināšanas, un nevis pēc pāris gadiem, kā iepriekš iecerēts, bet gan tagad, un darīt to lielākos apmēros.
"Līdz šim politiķi vairāk nodarbojušies ar laika vilkšanu, atliekot sāpīgos jautājumus dažādu problēmu risināšanā, piemēram, tai pašā Grieķijas jautājumā, tādējādi tikai vairojot neskaidrību un palielinot svārstības finanšu tirgos," atzina Swedbank eksperts.
Viņš gan norāda, ka pagaidām eirozonas parādu sāga un pasaules akciju tirgu saviļņojumi Latviju tieši neiespaido.
"Kamēr vien turpināsim savu tēriņu samazināšanu, politiķi neaizrausies ar populistiskiem lēmumiem un neradīs jaunus izdevumus, nesamazinot citus, tikmēr investori ticēs, ka varam sasniegt savu mērķi un mums uzticēsies," pārliecināts ir Stepiņš.
Pēc viņa domām, pašreizējās problēmas eirozonā var likt ECB atlikt savus likmju celšanas plānus, kas nozīmētu mazāk strauju Euribor likmju pieaugumu, nekā prognozēts iepriekš. Taču tai pat laikā pārlieku lielas neskaidrības eirozonā var likt bankām kļūt pārlieku piesardzīgām, tādejādi saglabājot vai virzot Euribor likmes augstākos līmeņos.
Kā ziņots, šodien pasaules fondu tirgū turpinājās straujā lejupslīde, ko ceturtdien izraisīja bažas par ASV ekonomikas atveseļošanās noturību un eirozonas parādsaistību krīzi.
Bažījoties par globālās ekonomikas nonākšanu atkārtotā recesijā, akciju kursi pasaules biržās jau ceturtdien piedzīvoja strauju kritumu.
ASV indekss Dow Jones Industrial Average ceturtdien nokritās par 4,3% jeb 512,76 punktiem - līdz 11 383,68 punktiem, tādējādi piedzīvojot lielāko vienas dienas kritumu kopš 2008.gada decembra.
Lejupslīdi ceturtdien piedzīvoja arī divi pārējie nozīmīgākie Volstrītas indeksi, S&P 500 indeksam nokrītoties par 4,8%, bet Nasdaq indeksam zaudējot 5,1%.
Kritumu ceturtdien piedzīvoja arī biržas Eiropā.