"Pašreiz uz katriem trim kilogramiem zivju, kas tiek izcelti no jūras, ir viens kilograms plastmasas," sacīja Garsija-Erraiss, kurš ir ģenerālsekretāra vietnieks organizācijā "Savienība Vidusjūrai" (Union for the Mediterranean - UpM), ko atbalsta Eiropas Savienība (ES).
"Aplēsts, ka ap 2030.gadu varētu būt viens kilograms zivju, viens kilograms plastmasas," paziņoja Garsija-Erraiss, kurš savā darbā UpM atbild par ūdens un vides jautājumiem.
Lai gan sabiedrībā pieaug zināšanas par piesārņojumu ar plastmasu jūrās, "mums joprojām ir maz datu par Vidusjūru", par piesārņojuma patiesajiem apmēriem, tā ietekmei uz faunu un floru un cilvēkiem, norādīja Garsija-Erraiss.
Viņš sacīja, ka lielāko daļu piesārņojumu rada vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi, piemēram, plastmasas maisiņi un pudeles, kas lēni sadalās un kuru mikroskopiskās daļiņas pēc tam nonāk zivīs un pilsētu dzeramajā ūdenī.
Piesārņojums ar mikroplastmasu rodas arī no smalkajām plastmasas daļiņām, kas tiek pievienotas zobupastām un kosmētikas produktiem. Tās ir tik mazas, ka ūdens attīrīšanas iekārtas nespēj tās izfiltrēt.
Vides aizsardzības organizācija Greenpeace šogad publicēja ziņojumu, kurā aplēsts, ka 96% no atkritumiem, kas peld Vidusjūrā, ir plastmasa, un tā sastopama līdz 3000 metru dziļumā.