Pēc deputātu domām, tas nepieciešams, lai nodrošinātu taisnīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem un aizsargātu ES darbvietas, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota. Tomēr ES ir jāatrod veids, kā vienlaikus arī ievērot starptautiskās saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Ķīna uzskata, ka, atbilstoši tās pievienošanās protokolam PTO, citām valstīm no 2016.gada 11.decembra tā ir automātiski jāatzīst par tirgus ekonomiku.
Rezolūcijā, ko EP pieņēma ar 546 balsīm par, 28 pret un 77 atturoties, EP deputāti prasa Eiropas Komisijai (EK) iesniegt priekšlikumu, kas nodrošinātu līdzsvaru starp abām šīm vajadzībām. Tāpat EP mudina EK ņemt vērā ES ražotāju, darba ņēmēju un citu pušu raizes par iespējamo ietekmi uz darbvietām, vidi un ekonomikas izaugsmi ES, ja Ķīnai tiks piešķirts tirgus ekonomikas statuss.
Ķīnas preču "pārprodukcijas" kapacitāte un lētās cenas jau pašlaik spēcīgi ietekmē sociālo, ekonomikas un vides jomu ES, viņi saka, jo īpaši norādot uz tērauda nozares krīzi. EP deputāti arī norādīja, ka 56 no ES pašreizējām 73 antidempinga pasākumiem tiek piemēroti tieši importam no Ķīnas.
EP deputāti gan uzsver, ka ikdienas tirdzniecības apgrozījums ar Ķīnu pārsniedz miljardu eiro dienā - tā ir otrais nozīmīgākais ES tirdzniecības partneris. Tāpat deputāti "iebilst jebkādai vienpusējai tirgus ekonomikas statusa piešķiršanai Ķīnai" un tā vietā prasa Komisijai saskaņot ES rīcību ar citiem lielajiem tirdzniecības partneriem un arī pašu Ķīnu, lai nodrošinātu PTO noteikumu nepārkāpšanu. Šim nolūkam jāizmanto iespējas G7, G20 samitos, kā arī gaidāmajā ES-Ķīnas samitā.
Visbeidzot EP deputāti uzsver, ka "steidzami nepieciešama" vispārējas ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformas, un aicina dalībvalstis ātrāk atbloķēt to modernizācijas tiesību aktus. EP savu nostāju par tiem pieņēma jau 2014.gadā.
Ja EK ierosinās atzīt Ķīnu par tirgus ekonomiku ES tiesību aktos, EP būs koplēmuma tiesības.