Viņš noraidīja starptautiskās sabiedrības, arī ASV, aicinājumus uz pamieru.
"Ir daži līderi, kas mēģina būt par vidutājiem, bet Turcijas republikas vēsturē nekad nav tāda brīža, kad valsts sēdētu pie viena galda ar terora organizāciju," uzrunā parlamentā sacīja Erdogans.
"Mūsu priekšlikums ir, ka šajā brīdī, šovakar visi teroristi noliek ieročus, tehniku un visu, iznīcina visas viņu lamatas un pamet drošības zonu, kuru mēs esam iecerējuši," norādīja prezidents.
Tas ir "ātrākais ceļš, lai Sīrijā atrisinātu šo problēmu", viņš piebilda.
Turcija iebruka ASV atbalstīto kurdu spēku kontrolētajos Sīrijas ziemeļaustrumos un vēlas tur izveidot "drošības zonu", padzīt kurdu kaujiniekus un izmitināt šobrīd Turcijā mītošos Sīrijas bēgļus.
Tiklīdz šāda "drošības zona" būs izveidota, "sniedzoties no Menbižas līdz Irākas robežai", operācija būs beigusies, skaidroja Erdogans.
Turcija 9.oktobrī sāka plašu uzbrukumu kurdu kontrolētajām teritorijām Sīrijas ziemeļaustrumos, vispirms veicot intensīvu bombardēšanu, bet tad izvēršot sauszemes spēku ofensīvu.
Turcijas iebrukums kļuva iespējams pēc tam, kad Tramps 6.oktobrī paziņoja, ka Sīrijā no robežas ar Turciju tiek atvilkti ASV karavīri, kas cita starpā bija arī garants tam, ka Turcija neuzbrūk Sīrijas kurdiem.
Lēmumu par ASV karaspēka atvilkšanu no robežas Tramps pieņēmis pēc telefonsarunas ar Erdoganu. ASV sabiedrotie kurdi par gaidāmo amerikāņu spēku atvilkšanu nav tikuši brīdināti un notikušo raksturojuši kā nodevību no sabiedroto puses un "dūrienu mugurā".
Trampa negaidītais lēmums izsaucis teju vienbalsīgu starptautisko nosodījumu, kā arī asu nopēlumu no abu lielo ASV politisko partiju puses.
Pareizaissecinājums