"Zviedrijas jaunais premjerministrs lūdzis tikšanos. Es uzdevu organizēt mūsu draugiem tikšanos (..). Mēs apspriedīsim šos jautājumus ar viņu mūsu valstī," privātais televīzijas kanāls NTV citē Erdogana teikto lidmašīnā, viņam atgriežoties no Azerbaidžānas.
Kristersons ceturtdien paziņoja, ka viņš esot gatavs doties uz Ankaru, lai pārliecinātu Turciju atbalstīt Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Zviedrija un Somija šogad izlēma atteikties no savas ilggadējās neitralitātes politikas un maija vidū abas Ziemeļvalstis lūdza tās uzņemt NATO.
Visu 30 NATO dalībvalstu vēstnieki 5.jūlijā Briselē parakstīja Zviedrijas un Somijas iestāšanās protokolus, bet tie visām dalībvalstīm vēl bija jāratificē atbilstoši katras valsts likumiem.
Turcija sākotnēji nobloķēja Zviedrijas un Somijas pievienošanās procesu, apgalvojot, ka abas valstis atbalstot teroristiskas organizācijas, konkrēti, kurdu kaujiniekus un trimdā dzīvojošā islāmistu sludinātāja Fetullas Gilena piekritējus.
Līdz šim Zviedrijas un Somijas iestāšanās protokolus ratificējušas 28 alianses dalībvalstis, bet Turcija un Ungārija joprojām vilcinās.
Kā iztecies Kristersons, viņa mērķis esot apliecināt Turcijas prezidentam, ka Zviedrija un Somija patiesībā pildot, ko Ankarai iepriekš apsolījušas, lai atbloķētu abu valstu uzņemšanas procedūru aliansē.
Savukārt Erdogans norādījis, ka Ankaras nostāja nav mainījusies, un mudinājis Stokholmu un Helsinkus izdot Turcijas varasiestāžu meklēšanā izsludinātos "teroristus".
Viņš piebildis, ka gadījumā, ja pieprasīto personu izdošana nenotiks, ar ratifikāciju Turcijas parlamentā nebūšot viegli.