"Vācija, tu demokrātijai neesi pat tuvumā," viņš paziņoja mītiņā Stambulā. "Tava rīcība neatšķiras no nacistu rīcības pagātnē," uzsvēra Erdogans.
"Es domāju, ka pagājis ilgs laiks kopš Vācija atteicās [no nacistu paradumiem]. Mēs kļūdījāmies," piebilda Turcijas prezidents.
"Jūs mūs mācāt par demokrātiju, un tad jūs neļaujat mūsu ministriem tur runāt," Erdogans kritizēja Vāciju.
"Mēs vairs nevēlamies redzēt nacistu pasauli," viņš piebilda.
Vairākas Vācijas pilsētas aizvadītajā nedēļā Turcijas konstitūcijas grozījumu aģitācijas pasākumos neļāva uzstāties Erdogana ministriem, aizliegumus skaidrojot ar drošības apsvērumiem.
Vācijas pilsētu aizliegumi sadusmojuši Turcijas valdību, kas apsūdz Berlīni centienos graut referenduma kampaņu.
Austrijas kanclers Kristiāns Kerns savukārt aicinājis aizliegt Turcijas politiķiem rīkot aģitācija pasākumus visā Eiropas Savienībā (ES).
Turcijā 16.aprīlī tiks rīkots referendums par konstitūcijas grozījumiem, kas paredz likvidēt premjerministra amatu, bet prezidentam piešķirt pilnvaras iecelt amatos ministrus un tos atlaist. Paredzēts arī parlamenta vēlēšanas rīkot reizi piecos gados, nevis četros kā tagad.
Erdogans un viņa atbalstītāji skaidro, ka Turcijai esot vajadzīga ar izpildvaru apveltītas prezidentūras stingra vadība, lai nepieļautu atgriešanos pie pagātnes trauslajām koalīcijas valdībām. Oponenti savukārt brīdina, ka reforma var novest pie autoritārisma.
Erdogans atrodas pie varas Turcijā kopš 2003.gada, sākumā kā premjerministrs, bet kopš 2014.gada kā prezidents. Ja likumprojekts par konstitūcijas grozījumiem stāsies spēkā, Erdoganam būs iespēja palikt pie varas līdz 2034.gadam, ja viņš uzvarēs vēlēšanās.