Reaģējot uz ES budžeta samazinājumu par 3%, EP līderi piektdien pauda kritiku, ka tas varētu iedragāt Eiropas nākotni un pat varētu neatbilst bloka noteikumiem, ja tas novestu pie deficīta. EP balsojums par budžetu paredzēts jūlijā.
Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs, piektdien paziņojot par vienošanās panākšanu, norādīja, ka tas, "iespējams, nav ideāls budžets visiem," taču vienlaikus aicināja EP pildīt savus pienākumus attiecībā pret Eiropu. Viņš uzsvēra, ka pirms šī budžeta noraidīšanas likumdevējiem vajadzētu ļoti rūpīgi apsvērt iespējami milzīgās sekas uz ekonomiku, darba vietām un nākotnes labklājību. "Es ceru, ka EP pildīs savus pienākumus", tāpat kā to darīja ES līderi, vienojoties par savu nesaskaņu kompromisu, uzsver van Rompejs.
Taču EP vadītājs Martins Šulcs jau vairākkārt norādījis, ka budžeta samazinājumi nav pieņemami vairumam likumdevēju. Šulcs savu nostāju ES līderiem skaidri pauda jau pārrunu sākumā un krietni skarbāku brīdinājumu izteica pēc samita, sakot, ka viņš nevar apstiprināt budžetu, kas, visticamāk, novedīs pie deficīta, tādējādi pārkāpjot bloka noteikumus.
Arī kāds informācijas avots ES atzinis, ka šajā jautājumā pastāv problēma. "Labākais scenārijs ir tāds, ka parlaments dod piekrišanu pašreizējiem ierosinājumiem, taču tas šķiet maz ticami," norādīja informācijas avots. "Sliktākais scenārijs ir tāds, ka parlaments pasaka nē, mēs nekad nepiekritīsim. Tādējādi nebūtu budžeta vai ES līderiem nāktos to mainīt."
Kā ziņots, ES līderi Briselē notiekošajā samitā piektdien panāca vienošanos par bloka daudzgadu budžetu. Ceturtdienas naktī izstrādātais budžeta projekts nosaka 2014.-2020.gada budžetam 960 miljardu eiro izdevumu griestus, paredzot, ka faktiskie maksājumi nepārsniegs 908,4 miljardus. Tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējo daudzgadu budžetu tas ticis samazināts par aptuveni 3% un veidos vienu procentu no ES kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP).
Sākotnēji Eiropas Komisija (EK) pieprasīja ES ilgtermiņa budžetu palielināt par pieciem procentiem līdz 1,04 triljoniem eiro, taču Lielbritānijas un dažu citu ES dalībvalstu pretestība, norādot, ka ES izdevumus nedrīkst palielināt laikā, kad nacionālās valdības spiestas īstenot sāpīgus taupības pasākumus, šīs EK ieceres sagrāva.