Gaidāms, ka samitā tiks apspriesta arī situācija Ukrainā un, iespējams, tiks pieņemtas jaunas sankcijas pret Krieviju.
"Rīt Briselē valstu un valdību vadītāji vēlreiz izvērtēs situāciju (..) un, ja būs vajadzīgs, pieņems nepieciešamās sankcijas," otrdien atklāja ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle.
Tomēr samita priekšplānā būs ES augstāko amatu sadale.
Ja vēl pirmdien avoti ES ziņoja, ka samitā, ļoti iespējams, tiks izraudzīts tikai ES augstākās ārlietu pārstāves Ketrinas Eštones pēctecis, tad otrdien, pēc Žana Kloda Junkera ievēlēšanas Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā, ticama šķiet arī pārējo augstāko amatu sadale.
Gaidāms, ka vispirms tiks lemts par jauno ES augstāko pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos.
Eiropas ārpolitikas dienests (EEAS) tika izveidots ar Lisabonas līgumu 2009.gadā, lai pārstāvētu ES starptautiskās intereses un augošo lomu starptautiskajā politikā.
EEAS koordinē ES ārlietu un aizsardzības prioritātes, kas ir sarežģīts uzdevums, ņemot vērā, ka daudzas dalībvalstīs, sevišķi lielākās, piemēram, Lielbritānija un Francija, tendētas ar zobiem un nagiem aizstāvēt savu vietu pasaulē.
Pārstāvot ES kopējo pozīciju, Eštonei bijusi būtiska loma daudzos starptautiskos jautājumos, sākot no Tuvajiem Austrumiem un beidzot ar Irānas kodolsarunām un krīzi Ukrainā.
Cīņā par ES augstākā ārlietu pārstāvja amatu līdera pozīcijās izvirzījusies Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni, kuras kandidatūru nedēļas nogalē apstiprināja kreisi centrisko partiju pārstāvji.
Tomēr Mogerīni ir arī daudz oponentu, sevišķi Baltijas valstīs un Polijā, kas norāda uz ministres nelielo politisko pieredzi un Romas pārāk iejūtīgo nostāju pret Krieviju Ukrainas krīzē.
Par labu kompromisa variantu tiek uzskatīta Bulgārijas ES starptautiskās sadarbības un humānās palīdzības komisāre Kristalīna Georgijeva, kuru izvirzījusi Eiropas Tautas partija (ETP).
Gaidāms, ka Eštones un Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja amati tiks sadalīti starp centriski labējiem un centriski kreisajiem, līdz ar to viena kandidāta izvēle automātiski ietekmēs otru.
Eiropadome apvieno bloka dalībvalstu līderus un augstākās amatpersonas un nosaka ES vispārējās politiskās ievirzes un prioritātes.
Kā ticamākā Rompeja pēctece minēta Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita, kuru atbalsta daudzas valstis, tostarp Lielbritānija. Tiesa, pret viņu iebilst Francijas prezidents Fransuā Olands, un Dānija nav arī eirozonas valsts, kas var kļūt par nopietnu šķērsli Torningas-Šmitas kandidatūrai.
Kā iespējamais kandidāts minēts arī Īrijas premjerministrs Enda Kenijs un Latvijas un Lietuvas ekspremjeri - Valdis Dombrovskis (Vienotība) un Andruss Ansips. Igaunijas laikraksts Eesti Päevaleht ievadrakstā nelolo lielas cerības, ka augsto ES Padomes prezidenta amatu varētu ieņemt Ansips. Tā vietā tiek minēts, ka Igaunijai vajadzētu atbalstīt Dombrovska kandidatūru, kas ir spēcīga gan politiski, gan reģionāli it īpaši situācijā, ja par augsto pārstāvi kļūst Itālijas ārlietu ministre Mogerīni.
Gaidāms, ka ES līderi lems arī par jauno Eirogrupas - eirozonas finanšu ministru padomes - prezidentu. Pašreiz šo amatu ieņem Jerūns Deiselblūms.
Ļoti iespējams, ka par viņa pēcteci kļūs Spānijas finanšu ministrs Luiss de Guindoss.