Jau sammita ietvaros viņš enerģiski solījās strādāt gan pie Lisabonas līguma, gan cenu jautājuma. Par nelielu uzvaru piektdien varēja priecāties arī Latvija, jo ES gala secinājumos tika iekļauta apņemšanās ievērot godīgu konkurenci lauksaimniecībā. Kā jau iepriekš bija prognozēts, ES līderi vienojās, ka ir nepieciešams laiks, lai izanalizētu pagājušajā nedēļā Īrijā notikušā referenduma rezultātus, kur pārliecinošs vairākums nobalsoja pret Lisabonas līgumu. "Ātrs risinājums nepastāv," uzsvēra Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo, piebilstot, ka ES joprojām ir "iespējams" pabeigt ratifikācijas procesu. Īrijai tagad ir dots laiks līdz oktobrim nākt klajā ar konkrētiem risinājumiem. Pastiprinoties bažām, ka nākamā "nē" teicēja varētu būt Čehija, līderu secinājumos tika uzsvērts, ka Prāgai ir īpaša situācija, jo tā nevar pieņemt lēmumu, kamēr atzinumu par līgumu teiks tās konstitucionālā tiesa. Pārējās sešas vēl līgumu neratificējušās valstīs tiek mudinātas to pabeigt kā iepriekš plānots. N.Sarkozī arī paziņoja, ka bez Lisabonas līguma spēkā stāšanās ES nevarēs uzņemt jaunas valstis.
Latvijas panākums
ES līderu tikšanās gala secinājumos ir izdevies iekļaut Latvijas lūgto, tiesa, nedaudz mīkstināto, formulējumu, ka jānodrošina godīga konkurence lauksaimniecībā. Tas, pēc Latvijas diplomātu domām, ir pietiekams pamats, lai nākotnē būtu iespējams runāt par nevienlīdzīgo tiešo maksājumu sadali. Taču visdrīzāk, tas nenotiks ātrāk, kā apspriežot nākamo budžeta ietvaru, kas sāksies no 2014.gada. "Tas ir ļoti labs formulējums, kas palīdzēs tālākās sarunās gan Zemkopības ministrijai, gan sarunās par jauno finanšu perspektīvu, lai nodrošinātu, ka mūsu lauksaimnieki nav apdalīti šajā ziņā," sacīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Kā jau vēstīts, EK un prezidējošā valsts Slovēnija iepriekš bija izteikušās, ka šis jautājums nevar būt tieši saistāms ar augošajām pārtikas cenām.
Ž.M.Barrozo piektdien nācās atzīt, ka ātra risinājuma nav arī naftas cenu negatīvās ietekmes uz iedzīvotājiem mazināšanai. Viņš uzsvēra, ka ES un tās valdības nevar atrisināt šos jautājumus "vienas nakts" laikā. Taču pēc vairāku valstu mudinājumiem samazināt nodokļus tika rasta vienošanās, ka laikā līdz oktobrim Eiropas Komisijai būs jāapsver iespējamie risinājumi šajā jautājumā. Vairākas valstis bija iesaistījušās diskusijā par nodokļiem. Piemēram, Francija mudināja samazināt PVN naftai. Savukārt Latvija lūdza nepalielināt minimālās akcīzes likmi degvielai.
Bez diskusijām tika pausts atbalsts lielo ES energomnopolu sadalei un Gazprom klauzulai. Tāpat paliek spēkā apņemšanās rudenī asptiprinā vides un klimata likumus.
Aģentūras jaunajās valstīs
ES jaunajām valstīm izdevīga ir arī apņemšanās turpmāk jaunveidojamās aģentūras veidot valstīs, kas iestājās Eiropas Savienībā pēc 2004.gada un kurās vēl neviena institūcija nav izveidota. Šāds lēmums pieņemts pēc nesenās valstu cīņas par Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūtu, kas tagad būs Budapeštā. EP secinājumos arī pausts atbalsts Austrumu partnerības izveidei, kas paredz attiecību pastiprināšu ar ES robežvalstīm, ar konkrētiem priekšlikumiem jānāk klajā 2009.gada pavasarī. ES nolēmusi arī atcelt pret Kubu ieviestās sankcijas. Slovēnijas ārlietu ministrs Dmitrijs Rupels uzsvēra, ka joprojām ir ļoti daudz bažu, taču pēdējā laikā Kubā bijušas "redzamas pārmaiņu pazīmes".