Neskatoties uz protestiem, ES vadītāji negrasās piedāvāt instrumentus naftas un pārtikas cenu mazināšanai
Īsi pirms Briselē sarodas Eiropas Savienības valstu līderi, to trešdien pārpildīja citi viesi — kravas automašīnu, taksometru un traktoru vadītāji. Viņi, tāpat kā vietējie beļģu zemnieki, kas vienā no Briseles centrālajiem parkiem dalīja pienu, atgādināja par ceturtdien un piektdien noritošā sammita galveno tēmu — nepieciešamību reaģēt uz strauji augošajām pārtikas un naftas cenām pasaulē. Tiesa, kā liecina ES līderu secinājumu projekts, ar kuru iepazinusies Diena, tajā nekādi radikāli pasākumi netiek plānoti.
Paudīs bažas
Lai arī sabiedrības spiediens rīkoties aug visās ES dalībvalstīs, Briselē uzsver, ka tai nav instrumentu, kā veicināt naftas un pārtikas cenu mazināšanos. Tādēļ sammita gala dokumentā tiks vien iekļautas ES līderu paustās bažas par notiekošo. Tāpat tiks norādīts, ka jāturpina lauksaimniecības tirgus reforma, "lai uzlabotu lauksaimniecības tirgus orientāciju un tādējādi ļautu lauksaimniekiem labāk reaģēt uz signāliem tirgū". Tiks arī norādīts, ka daži soļi jau ir sperti — palielinātas piena kvotas un atcelti graudu importa tarifi. ES arī apņemsies palīdzēt pārtikas krīzes skartajām trešās pasaules valstīm, tai skaitā veicinot to lauksaimniecības attīstību.
Atzīstot naftas cenu pieauguma negatīvās sociālās un ekonomikas sekas, tai pašā laikā tiks uzsvērts, ka jebkādi pasākumi, kas valstīs tiek veikti, var būt tikai īstermiņa. Tiks uzsvērts, ka ir "jāizvairās no kropļojošas fiskālās un cita veida intervences politikas". Tāpat tiks pausta apņemšanās pēc iespējas ātrāk vienoties par klimata un enerģētikas likumiem, kas paredz veicināt energoefektivitāti, diversificēt enerģētikas piegādātājus un veicināt energodrošību.
Sagaidāms, ka daļa dalībvalstu tomēr nāks klajā ar ierosmēm par to, kā varētu risināt pārtikas un naftas cenu krīzi. Latvijas diplomāti turpinās aizstāvēt zemkopības ministra Mārtiņa Rozes (ZZS) ideju, ka ir nepieciešams ievērot vienlīdzības principu ES tiešo maksājumu sadales jomā. Tiesa, pagaidām Latvijai, kas ir ieguvusi vairāku Austrumeiropas valstu atbalstu šajā jautājumā, gan nav izdevies panākt atsauces iekļaušanu sammita noslēguma secinājumos. Kā atzīst diplomāti, ES prezidējošā valsts Slovēnija uzskata, ka šis ir tā dēvētās lauksaimniecības veselības pārbaudes jautājums, kas nav apspriežams diskusijās par pārtikas un naftas cenām.
Enerģētika — garāmejot
Augošo cenu un Īrijas negatīvā referenduma jautājums aizēnos pēdējā pusgada laikā lielākās diskusijas raisījušos plānus ES iekšēja enerģētikas tirgus liberalizācijas un klimata izmaiņu jomā. Sagaidāms, ka ES līderi apsveiks jau pirms dažām nedēļām panākto "plašo vienošanos" par ES energomonopolu sadali. Kā zināms, panākot kompromisu starp EK un vairākām ES valstīm, ir rasta vienošanās par trijiem uzņēmumu sadales principiem, tāpat spēkā paliks tā dēvētā Gazprom klauzula. Tā paredz uz trešo valstu kompānijām, kas darbosies ES tirgū, attiecināt tādus pašus noteikumus. EK atļāvusi Latvijas gāzes tirgū šos principus neieviest.
Sagaidāms, ka ministri tikai garāmejot pieskarsies vides un klimata paketei, atzīstot, ka konkrēta vienošanās jārod gada beigās. Tā paredz palielināt zaļās enerģijas īpatsvaru ES, kā arī samazināt kaitīgo izmešu daudzumu.