Jau ziņots, ka decembra sākumā ES samitā visas bloka dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju, principiāli piekrita plānotajam starpvaldību līgumam par budžeta disciplīnu. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pēc tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli pirmdien aicināja parakstīt šo līgumu 1.martā.
Valstis, kuras iecerējušas parakstīt starpvaldību līgumu, ir panākušas vienošanos ieviest stingrāku budžeta disciplīnu, lai nepieļautu jaunu parādu krīžu atkārtošanos. Vienošanās paredz, ka tā dēvētais strukturālais deficīts, kurš neiekļauj tādus vienreizējus faktorus kā parādu atmaksa un ekonomikas cikls, nedrīkst pārsniegt 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Noteikts, ka stingrākie budžeta noteikumi būs jāiekļauj vienošanās dalībvalstu konstitūcijās un Eiropas Tiesa pārbaudīs, vai šie noteikumi ir pareizi iestrādāti nacionālajos likumos. Vienošanās arī paredz, ka pret tām valstīm, kuru budžeta deficīts pārsniedz 3% no IKP, tiks piemērotas automātiskas sankcijas.
Līguma jaunākā versija otrdien tika izdalīta 26 ES dalībvalstu valdībām. Salīdzinājumā ar iepriekšējo versiju tajā ir samazināta EK loma budžeta disciplīnas nodrošināšanā.
Iepriekšējā versija paredzēja, ka EK varēs vērsties Eiropas Tiesā budžeta deficīta ierobežojumu pārkāpšanas gadījumos. Jaunā versija paredz, ka vēršanās Eiropas Tiesā šādos gadījumos būs "līgumslēdzēju pušu" - atsevišķu ES dalībvalstu - kompetencē.
Iepriekšējā versija, kas piešķīra EK galveno lomu budžeta disciplīnas nodrošināšanā, nebija pieņemama dažām valstīm, sevišķi Francijai. Francija jau no paša sākuma mēģināja novērst to, ka Eiropas Tiesai tiktu piešķirtas pilnvaras sodīt eirozonas valstis par budžeta disciplīnas pārkāpumiem, savukārt Vācija uzskatīja šīs pilnvaras par noderīgu instrumentu.
Jaunā versija tiek uzskatīta par kompromisu starp Francijas un Vācijas viedokļiem, tomēr līguma tekstā šomēnes vēl var tikt veiktas arī citas izmaiņas.