Viņu neatkarības deklarāciju par nepieņemamu atzinusi arī Francija, kas paziņojusi, ka iestājas par savas bijušās kolonijas Mali teritoriālo integritāti, un aicinājusi nemierniekus ievērot konstitucionālo kārtību un risināt attiecības ar valdību sarunu ceļā.
Arī Mali ziemeļu kaimiņvalsts Alžīrija pavēstījusi, ka tai nav pieņemama "Mali teritoriālās viengabalainības apstrīdēšana". Vienlaikus tā iebilst pret jebkādu ārēju militāru iejaukšanos, uzskatot, ka tā agri vai vēlu varētu padarīt situāciju nekontrolējamu, un iestājas par "risinājuma meklēšanu dialoga ceļā".
Kā ziņots, tuaregu nemiernieku Azavādas Nacionālās atbrīvošanās kustība savā interneta vietnē piektdien "svinīgi pasludina Azavādas neatkarību", norādot, ka nemiernieki "respektēs robežas ar citām valstīm".
Trešdien tuaregu nemiernieku grupējums pavēstīja, ka, sākot no ceturtdienas pusnakts, aptur militārās operācijas šajā reģionā.
Pēc 22.martā notikušā militārā apvērsuma, kura rezultātā tika gāzts Mali prezidents Amadū Tumani Turē, tuaregu nemiernieki un islāmistu grupējumi pārņēma kontroli ziemeļdaļas lielākajās pilsētās. Līdz ar to valsts faktiski sadalīta divās daļās - ziemeļdaļu kontrolē nemiernieki, dienviddaļu - hunta, bet radikālie islāmisti izmantojuši sajukumu, lai vairākos apvidos ieviestu šariatu.
Plašo nemieru dēļ Mali pametuši aptuveni 200 000 cilvēku, valstī trūkst pārtikas, un cilvēktiesību aizstāvības grupējumi brīdinājuši, ka Mali ir tuvu katastrofai.