Jāatgādina, ka otrdien, visticamāk, tiks nolasīts spriedums amata pilnvaru pārsniegšanā apsūdzētajai Timošenko.
Kā atzīst Eštone, "nav nekāds pārsteigums, ka ministri pauda dziļu satraukumu par gaidāmo spriedumu", kam būs ietekme uz "politisko procesu". "Lai arī kas notiktu Ukrainā, tas tiks ņemts vērā," brīdināja ES augstākā ārlietu pārstāve.
Ukrainas prokuratūra, kas pieprasījusi apsūdzētajai brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem, uzskata, ka, 2009. gadā ar Maskavu noslēdzot Kijevai neizdevīgo vienošanos par dabasgāzes piegādēm, Timošenko valstij nodarījusi zaudējumus vairāk nekā 1,5 miljardu grivnu (96,75 miljonu latu) apmērā.
Brisele vairākkārt paudusi bažas par bijušās premjerministres tiesāšanu, un ES vēstnieks Kijevā atzinis, ka šādas apsūdzības Eiropas tiesās nevarētu tikt izvirzītas, jo apsūdzētā netiek turēta aizdomās par korupciju.
"Notiesājošs spriedums nopietni apdraudētu Ukrainas cerības šogad noslēgt sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību, kas būtu pirmais solis tuvāk tās nospraustajam mērķim par dalību blokā," brīdina Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni. "Politiskām paraugprāvām Eiropā nav vietas," piebalso viņa zviedru kolēģis Karls Bilts.
Brisele šobrīd ar Kijevu risina sarunas gan par sadarbības līgumu, gan brīvās tirdzniecības līgumu. Kā atzīst kāds vārdā neminēts ES diplomāts, ja Timošenko tiks notiesāta, "būs ļoti grūti izvairīties no kavēšanās" šo līgumu noslēgšanā.
Savukārt kāds cits diplomāts pavēstīja, ka ES lielvaras Vācija un Francija aicinājušas ieņemt stingru nostāju cilvēktiesību jautājumā, turpretī citas dalībvalstis, tostarp Lielbritānija un Austrumeiropas valstis, izteikušas atbalstu pieļāvīgākai pozīcijai.