Abu pušu delegācijas parakstīja vienošanos svinīgā ceremonijā prezidenta pilī. Ceremonijā klāt bija Filipīnu prezidents Beninjo Akino un Moro Islāma atbrīvošanas frontes vadītājs Murads Ebrahims, un tā tika pārraidīta nacionālajā televīzijā.
Saskaņā ar noslēgto vienošanos Moro Islāma atbrīvošanas fronte atteiksies no prasības par Mindanao reģiona neatkarību, apmaiņā pret to saņemot lielāku varu autonomajā reģionā, kas tiks izveidots šajā teritorijā. Paredzēts, ka musulmaņu apdzīvotais reģions iegūs lielāku politisko un ekonomisko autonomiju, tostarp tiesības noteikt nodokļus, lai panāktu neatkarību no centrālās varas subsīdijām, kā arī saņemt lielāku daļu ieņēmumu par dabas resursiem un aktīvāk piedalīties iekšējās drošības jautājumu risināšanā, bet ārpolitikas jautājumi arī turpmāk paliks Manilas pārziņā. 2016.gads izvēlēts par miera procesa noslēgumu, jo tad beidzas Akino prezidenta pilnvaru termiņš.
Vairāk nekā 90% Filipīnu iedzīvotāji ir kristieši, galvenokārt katoļi, bet Mindanao reģionā dzīvo aptuveni četri miljoni musulmaņu, kas uzsver, ka viņu priekšteči te mituši jau vēl pirms spāņu ierašanās sešpadsmitajā gadsimtā, kad tur pastāvēja islāma sultanāti. Šobrīd musulmaņi Mindanao ir mazākumā, tomēr joprojām vēlas pārvaldīt šo zemi un kontrolēt tās dabas bagātības - reģionā ir milzīgi zelta, vara un citu minerālo resursu krājumi, tas ir arī viens no svarīgākajiem Filipīnu lauksaimnieciskajiem rajoniem.
Moro Islāma atbrīvošanas fronte un citi musulmaņu grupējumi cīņu par neatkarību vai autonomiju uzsāka pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Šī cīņa, īpaši sākumposmā, prasīja milzīgus cilvēku upurus un iedzina vairākus Mindanao rajonus dziļā nabadzībā. 1989.gadā tika izveidots Musulmaņu Mindanao autonomais reģions, bet, kā atzinis Akino, šis solis bijis neveiksmīgs, un aizvadītajā laikā pamiera posmi atkal mijušies ar vardarbīgām sadursmēm. Konflikta rezultātā valstī pieaudzis nelicenzētu ieroču un dažādu bruņotu grupējumu skaits.
Moro Islāma atbrīvošanas fronte ir lielākais un ietekmīgākais nemiernieku grupējums, kas palicis pēc tam, kad Moro Nacionālā atbrīvošanas fronte 1996.gadā parakstīja miera līgumu ar valdību. Vairāki Moro Nacionālās atbrīvošanas frontes līderi ir pauduši neapmierinātību ar nule kā noslēgto vienošanos un brīdinājuši, ka atkal varētu ķerties pie ieročiem. Moro Nacionālās atbrīvošanas frontes un citu mazāku islāmistu grupējumu uzbrukumi varētu būt viens no potenciālajiem šķēršļiem miera procesam. Sarežģījumus varētu radīt arī katoļu politiķu un biznesmeņu pretestība.
Jaunā autonomā reģiona likumi būs jāapstiprina parlamentam, kurā dominē katoļu politiķi. Tomēr eksperti prognozē, ka tautā populārajam prezidentam varētu izdoties pārliecināt kristiešus atbalstīt šo plānu. Pirms vienošanās tika parakstīta, Akino atgādināja tautas sakāmvārdu, ka "sātans mājo sīkumos", un uzsvēra, ka ir vēl daudz darāmā, līdz tiks panākts miers.
Līdzīgu viedokli pauda arī Moro Islāma atbrīvošanas frontes līdera vietnieks Gazali Džaafars. "Mēs jūtamies pagodināti, ka tiekam sveikti Manilā, bet man jāuzsver, ka šis ir tikai miera ceļa sākums," svētdien intervijā aģentūrai AFP atzīmēja Džaafars.