Tūkstošiem spāņu un ārvalstu tūristu sapulcējās Pamplonas galvenajā laukumā, lai piedalītos festivāla atklāšanas svinībās.
Ģērbušies baltās drēbēs ar sarkanām šallēm, festivāla dalībnieki apšļakstīja viens otru ar vīnu, ātri vien iekrāsojot baltās drānas rožainā krāsā.
Festivāls tradicionāli ilgst deviņas dienas un to raksturo lielais alkohola patēriņš un bīstamās izklaides.
Vēršu skrējieni Pamplonā notiek kopš 1911.gada. Katru rītu plkst.8 seši cīņu vērši tiek izlaisti brīvībā senās pilsētas centra ielās. Viņi skrien 825 metrus uz arēnu, kur vakarā tiek nogalināti vēršu cīņā un vēlāk servēti pilsētas restorānos. Drosminieki skrien līdzās vēršiem, apbruņojušies ar sarullētām avīzēm, tomēr daudzi dalībnieki pārkāpj noteikumus un pieskaras dzīvniekiem ar rokām.
Tiek uzskatīts, ka vēršu skrējieni sākušies 16.gadsimtā. Pasākums kļuva slavens no Ernesta Hemingveja 1926.gada romāna "Un saule lec", un tagad uz pilsētu, kur dzīvo ap 200 000 cilvēku, ik gadu dodas simtiem tūkstošu apmeklētāju no visas pasaules. Turklāt vēl vairāki miljoni cilvēku pie televīzijas ekrāniem ik gadu vēro atklāšanas ceremoniju un ikrīta vēršu skrējienus.
Bīstamie skrējieni vidēji ilgst mazāk par četrām minūtēm, un pieredzējušākie dalībnieki pirms tā skaita lūgšanu Svētajam Ferminam.
Līdzās vēršu skrējieniem festivāls piedāvā arī dejas un daudz, daudz alkohola.
Kopš 1911.gada vēršu skrējienu laikā dzīvības zaudējuši 15 cilvēki, pēdējais letālais gadījums bija pirms pieciem gadiem, kad vērsis sabadīja 27 gadus vecu spāni.
Pagājušajā gadā festivāla laikā slimnīcās tika nogādāti 50 cilvēki.