Asprātīgais britu politiķis Boriss Džonsons kļuvis par Eiropas lielpilsētas Londonas mēru
Pasaulē nav daudz politiķu, ko nekavējoties varētu atpazīt tikai pēc viņu vārda. Fidels, Sadams, Hilerija. Tagad šim sarakstam var pievienot arī jauno Londonas mēru Borisu Džonsonu, kurš daudziem britiem pazīstams vienkārši kā Boriss. 43 gadus vecais blondīns B.Džonsons jau labu laiku ieņēmis vērā ņemamu vietu uz Lielbritānijas politikas skatuves, lai gan nelabvēļi uzskata, ka brīvdomīgais Boriss ir bezkaunīgs galma āksts, kuram nevar uzticēt nopietnu darbu. Konservatīvo partija nenobijās no B.Džonsona reputācijas un izvirzīja viņu Londonas mēra amatam, lai pārspētu leiboristu Kenu Livingstonu, kurš Londonā valdīja jau astoņus gadus. K.Livingstons bija ne mazāk skandaloza figūra, jo neslēpa savas sociālistiskās noslieces un bija iesaukts par "sarkano Kenu".
Turku asinis
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā B.Džonsona konkurenti apgalvoja, ka viņš nav piemērots Londonas mēra amatam, jo nekad nav ieņēmis tik atbildīgu posteni. "Mums vajadzīgs nopietns Londonas pārstāvis, nevis klauns," teica liberāldemokrātu kandidāts Braiens Padiks. Taču daudzi B.Džonsona draugi un kolēģi uzsver, ka aiz viņa nenopietnās ārienes slēpjas ass prāts un spēcīga griba. "Boriss tēlo ākstu, bet patiesībā viņš ir ļoti apķērīgs un gudrs puisis," ziņu aģentūrai Bloomberg stāsta bijušais B.Džonsona kolēģis Braiens Volkers.
Savu dēlu aizstāv arī B.Džonsona tēvs Stenlijs Džonsons, kurš savulaik bija Eiropas Parlamenta deputāts. Viņš atgādina, ka Boriss savulaik studējis Oksfordas universitātē, kur apguva grieķu un latīņu valodu. "Ja tu vari apgūt seno grieķu kultūru, kā to izdarīja Boriss, tu vari apgūt visu. Perikla uzskati par Atēnu demokrātiju ir diezgan labs paraugs," sava dēla darbību Londonas mēra amatā prognozē S.Džonsons. "Es pazīstu Borisu ilgāk par visiem, un viņš nav āksts. Viņa dzīslās rit turku, franču, šveiciešu, angļu un ebreju asinis. Viņš ir staigājošs daudzkultūru fenomens."
B.Džonsona vecvectēvs bija turku žurnālists un iekšlietu ministrs Osmaņu impērijas valdībā. Vēlāk viņu dzimta pārcēlās uz Lielbritāniju, kur Borisa vectēvs Osmans mainīja uzvārdu un kļuva par Vilfrīdu Džonsonu. B.Džonsona pilnais vārds ir Aleksandrs Boriss de Pfefels Džonsons, un viņa kosmopolītisko izcelsmi apstiprina arī tas, ka viņš dzimis 1964.gadā Ņujorkā, kur tolaik dzīvoja viņa vecāki. Viņam bija ASV pilsonība, un bērnībā Boriss sapņojis kļūt par ASV prezidentu.
Tečeres mīļākais žurnālists
Pēc ģimenes atgriešanās Anglijā jaunais Boriss apmeklēja prestižo Ītonas skolu, kur mācījās arī tagadējais Konservatīvo partijas līderis Deivids Kamerons. Vēlāk viņi abi studēja Oksfordas universitātē. B.Džonsons izvēlējās žurnālista karjeru, tiesa gan, pats sākums bija neveiksmīgs. Viņš bija dabūjis darbu Londonas laikrakstā The Times, bet tika ar kaunu padzīts, jo atzinās, ka viltojis kādu citātu. Tomēr jauno censoni pieņēma darbā The Times konkurents The Daily Telegraph, kur B.Džonsons izveidoja sekmīgu karjeru. Viņš bija The Daily Telegraph korespondents Briselē, rakstīja arī politiskos komentārus. Preses aprindās klīda runas, ka B.Džonsons esot premjeres Mārgaretas Tečeres mīļākais žurnālists. Vēlāk viņš pārgāja uz žurnālu The Spectator, kur ieņēma galvenā redaktora amatu. Viņa karjeru aptumšoja baumas par ārlaulības sakariem ar kādu žurnāla darbinieci. B.Džonsons ir precējies, viņam ir četri bērni.
Klusībā viņš loloja sapņus par politiķa karjeru un 1997.gadā pirmoreiz kandidēja uz Lielbritānijas parlamenta deputāta posteni, bet cieta neveiksmi. Otrais mēģinājums 2001.gadā izrādījās veiksmīgāks, un B.Džonsons kļuva par parlamenta deputātu. Ar savu ekscentrisko uzvedību un asprātīgajiem komentāriem viņš drīz vien kļuva par preses mīluli. Konservatīvie, kam nebija īsti ko izvirzīt Londonas mēra amatam, nolēma izmēģināt laimi un piedāvāja B.Džonsonam iespēju pretendēt uz šo posteni. Viņa galvenais konkurents bija tikpat ekscentriskais K.Livingstons, kurš biedrojās ar tādiem politiķiem kā Kubas vadonis Fidels Kastro un Venecuēlas prezidents Ugo Čavess.
Olimpisko spēļu saimnieks
B.Džonsona uzvaru veicināja leiboristu valdības popularitātes kritums, kas leiboristiem sagādāja pamatīgu sakāvi pašvaldību vēlēšanās. B.Džonsons savā kampaņā uzsvēra, ka pastiprinās cīņu pret noziedzību un padarīs Londonas ielas drošākas. Viens no viņa pirmajiem priekšlikumiem ir aizliegt alkohola lietošanu Londonas sabiedriskā transporta līdzekļos. Londonas mērs ir atbildīgs par miljardiem mārciņu lielu budžetu; viņam jāveicina sekmīgs sabiedriskā transporta, policijas un ugunsdzēsēju darbs, kā arī jārūpējas par pilsētas attīstību. Turklāt tuvāko gadu laikā Londonai būs pievērsta pastiprināta pasaules uzmanība, jo 2012.gadā Londonā notiks vasaras olimpiskās spēles. Kritiķi apgalvo, ka B.Džonsons netiks galā ar šo uzdevumu, jo nekad nav vadījis neko lielāku par žurnāla redakciju. Kad viņam pavēstīja, ka 24.augustā Londonas mēram jābūt Pekinā, lai pārņemtu olimpisko spēļu karogu, B.Džonsons esot atbildējis: "Bet man ir ieplānotas brīvdienas Toskānā!"
B.Džonsona tuvinieki gan nešaubās, ka viņš tiks galā ar atbildīgo darbu. Māsa Reičela Džonsone vēsta: "Kad Boriss bija maziņš, viņš man stāstīja, ka vēlas kļūt par pasaules karali. Londonas mēra amats ir labs sākums."
***
Borisa pērles
"Balsošana par konservatīvajiem palielinās tavas sievas krūtis un tavas izredzes nopirkt BMW M3."
"Manas izredzes kļūt par Lielbritānijas premjeru ir aptuveni tikpat lielas, kā atrast Elvisu uz Marsa vai arī man pārdzimt par olīvi."
"Mani draugi, esmu atklājis, ka dzīvē nav katastrofu, ir tikai iespējas. Patiešām, mums ir iespējas pastrādāt jaunas katastrofas."
"Skumjā patiesība ir tāda, ka cilvēkiem, kas ieradušies pie viņu deputāta, vienkārši aptrūkušās labākas idejas."
"10 gadu laikā mūsu Konservatīvo partija pieradusi pie Papua —Jaungvinejai raksturīgām kanibālu orģijām un virsaišu nogalināšanas, tāpēc mēs ar laimīgu izbrīnu vērojam trakumu, kas pārņēmis Leiboristu partiju."
"Es nekad nebalsošu par medību aizliegumu, tāpat kā nekad nepieļaušu, ka tiek aizliegta brīvo angļu sensenā tradīcija, kas radusies ap 1990.gadu, — runāt pa mobilo tālruni, braucot ar velosipēdu."
"Ja jau geju laulībām nav ne vainas (un es neesmu par to pārliecināts), tad es neredzu iemeslu, kāpēc nevarētu tikt svētīta trīs vīriešu savienība, vai savienība starp trim vīriešiem un suni.