Ieilgušais klusums attiecībā uz Baltkrievijas notikumiem no ES puses beidzot pārtraukts. A.Lukašenko tikai 2008. gadā tika atļauts iebraukt ES, atceļot 2006. gadā pieņemto aizliegumu.
ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrina Eštone kopā ar ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni tikai vairākas dienas pēc notikušā nāca klajā ar paziņojumu, ka «tiek nosodītas vardarbīgās akcijas», tika izteikta nožēla par šādu rīcību un neskaidrs mājiens, ka A. Lukašenko labāk būtu izticis bez šādiem asumiem, ja vēlas arī turpmāk saglabāt labas attiecības ar ES un ASV. Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Jeržijs Buzeks (Polija) arī izteica tādu pašu nosodījumu. Bet EP īpašā sanāksme, kurā tiks analizēts Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu process, notiks tikai 12. janvārī.
Toties ar vienotu, asu paziņojumu nekavējoties nāca klajā Čehijas, Vācijas, Polijas un Zviedrijas ārlietu ministri un uzsvēra, ka «Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecības nu vairs nevar būt tādas pašas kā līdz šim, it kā nekas nebūtu noticis», raksta The International Herald Tribune. Arī tagad atsevišķas bloka dalībvalstis, tostarp Čehija, mudinājušas jau nākamajā nedēļā uz sanāksmi pulcēt ES ārlietu ministrus, lai varētu apstiprināt vīzu izsniegšanas ierobežojumus, bet citas, arī Vācija un Zviedrija, turpretī uzskata, ka šāds lēmums nav steidzams un var pagaidīt līdz kārtējai ministru sanāksmei, kas plānota 31. janvārī.
Arī Latvija vērtējot iespēju noteikt aizliegumu Baltkrievijas amatpersonām iebraukt ES, aģentūrai BNS apliecināja ārlietu ministra preses sekretāre Dace Balode. Vienlaikus viņa aicināja nošķirt divas lietas - ES darbības, kas ietekmē valsts režīmu, un ES darbības, kas atstāj ietekmi uz Baltkrievijas sabiedrību. «Ļoti rūpīgi jāvērtē šo pasākumu ietekme uz Baltkrievijas iedzīvotājiem,» norādīja D. Balode. Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība), trīs dienas pēc vēlēšanām tiekoties ar Baltkrievijas vēstnieku Latvijā, aicināja situāciju kaimiņvalstī risināt demokrātiskā ceļā, ātrāk atbrīvojot aizturētās personas: «Šobrīd īpaši svarīgi ir turpmākie pozitīvie impulsi no Baltkrievijas puses, lai veicinātu ES un Baltkrievijas savstarpējās uzticības atjaunošanu. Tas ir pašas Baltkrievijas interesēs,» sacīja ministrs un atzina, ka tieši uzticības atjaunošana ir īpaši svarīga, jo arī Latvijas uzņēmējiem Baltkrievija ir nozīmīgs tirgus. Valsts prezidents Valdis Zatlers (Baltkrievijas notikumu laikā viņš atradās oficiālajā vizītē Krievijā) uzsvēra, ka Latvijā ir vienota ārpolitika, un izteica atbalstu Ģ. V. Kristovska sacītajam. Prezidents uzskata, ka attieksme pret Baltkrievijas notikumiem ir jautājums, par kuru visas ES valstis grib diskutēt kopā, un piebilst, ka arī Latvija piedalīsies tās veidošanā.