Gunta Sloga no Ašgabatas: Baltās pilsētas ēnas puse

Visapkārt slejas nesen celtas balta marmora ēkas. Virs tām paceļas zeltīti kupoli, namu fasādēs iestiprināti dzeltena metāla raksti. Šķiet, ka spoži spīd ne vien šīs pasakas iedibinātāja diktatora Saparmurata Nijazova rotējošā zelta skulptūra, kas vienmēr pavēršas pret sauli, bet pat gludās un platās ielas. Milzīgajos baseinos ar skulptūrām un iespaidīgām kaskādēm jautri čalo strūklakas. Kad pirmais sajūsmas vilnis ir pāri, totalitārā režīma pārvaldītā Ašgabata sāk līdzināties mirāžai, kas parādījusies līdzās esošajā Karakuma tuksnesī. Tikko kā pilsēta pamesta, skatam paveras nelielas mūra mājeles, pie kurām redzami nabadzīgi ļaudis. Arī pašai brīnumu pilsētai, kas uzcelta, pateicoties milzīgajiem Turkmenistānas dabas resursiem, aiz ārējās spozmes tikai uz īsu brīdi izdodas noslēpt savu paralēlo dzīvi — pilnīgu kontroli pār tās iedzīvotājiem un režīma vēršanos pret citādi domājošajiem. Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš Turkmenistānā noslēdz savu vizīti, gan tiek rādīta tikai pilsētas spožā puse. Teju no katra ielas stūra uz Latvijas delegāciju nolūkojas pirms diviem gadiem mirušā S.Nijazova pēcteča Turkmenistānas prezidenta Gurbanguli Berdimuhamedova portreti. Lielais brālis visu vēro.Ne soli bez uzrauga Cilvēki ar ārvalstu medijiem runā piesardzīgi. Kāds turkmēņu žurnālists, kurš šad un tad uzraksta ziņas vienai no pasaules lielākajām ziņu aģentūrām, pēc īsas sarunas ar latviešu kolēģiem paziņo, ka vēlas palikt anonīms. "Cilvēkiem ir bail," viņš saka. Jau pusmūžā esošajam vīram nekad nav izdevies uzdot jautājumu prezidentam, jo preses konferences šeit nenotiek. "Mums vispār nav informācijas," atzīst žurnālists, kurš sīkākās detaļās neielaižas. Iespējams, viņš tik piesardzīgs ir tāpēc, ka viesnīcas foajē, kur notiek saruna, visos tuvumā esošajos brīvajos krēslos sasēduši uzvalkoti vīri. Izrādās, viņi rūpīgi kontrolē katru ārvalstu žurnālistu soli. Kad Dienas korespondente pie viesnīcas iekāpj taksometrā, lai brauktu satikt vienu no retajiem vēl Turkmēnijā dzīvojošajiem disidentiem Nurberdi Nurmamedovu, mašīnā ielec arī viens no Latvijas žurnālistus pavadošajiem Ārlietu ministrijas pārstāvjiem. "Vai jūs zināt, ka viena nekur nevarat braukt? Es jums braukšu līdzi," paziņo uzstājīgais pavadonis. Kā iemeslus viņš min to, ka pilsētā var nebūt droši, uz ielas kārtībnieki var aizturēt, lai noskaidrotu personību un beigās apcietināt. Ministrijas darbinieks neatkāpjas ne soli, tikšanās kļūst bezjēdzīga. N.Nurmamedovs, vēlāk sazvanīts, ironiski nosmej, ka šajā pilsētā ārzemniekam staigāt vienam pa ielām ir bīstami. Nereģistrētās organizācijas Agzybirlik (Vienotība) vadītājs 2000.gadā pēc tam, kad bija kritizējis S.Nijazova vēlmi palikt pie varas uz visiem laikiem, pavadīja gadu cietumā.Viss par velti Ārvalstu žurnālistiem Turkmenistānā iekļūt ir grūti, neatkarīgu informācijas avotu tikpat kā nav. Tādēļ, piemēram, joprojām nav skaidrs, kā tieši norisinājās notikumi pamestajā stikla rūpnīcā Ašgabatas pievārtē, kuru pirms mēneša ar bruņutransportieriem un granātmetējiem ieņēma Turkmenistānas drošības spēki. Oficiālā versija liecina, ka rūpnīcas ēkā bija patvērušies narkobiznesmeņi, abās pusēs bija bojāgājušie. Narkotiku kravu tranzīts uz Eiropu no kaimiņos esošās Afganistānas Turkmenistānai rada vienas no lielākajām galvassāpēm. Tieši ar narkobiznesu tiek attaisnota daļa no drošības pasākumiem uz valsts robežām, kuru otrā pusē atrodas ne vien Afganistāna, bet arī Irāna. Ja vien tu neesi narkobiznesmenis vai opozicionārs, dzīve Turkmenistānā var likties apskaužama. Elektrība, gāze, ūdens un sāls ir par brīvu. Mašīnas īpašniekam ik mēnesi bez maksas tiek piešķirti 120 litri degvielas, tās cena ir pārdesmit santīmu. Lēts ir sabiedriskais transports un citi pakalpojumi. Latvijas prezidents Valdis Zatlers, kurš bija pirmā ilgu gadu laikā Turkmenistānu apmeklējošā ES valsts galva, pēc tikšanās ar M.Berdimuhamedovu pauda pārliecību, ka valsts kļūst atvērtāka. N.Nurmamedovs gan uzskata, ka pagaidām nav iemesla pieņēmumiem par būtiskām pārmaiņām valstī. M.Berdimuhamedovs izvēlējies iet tādu pašu ceļu kā viņa priekštecis Turkmenbaši jeb S.Nijazovs. Gids, kas Latvijas viesiem izrāda Ašgabatu, stāsta, ka pēdējo gadu laikā pastiprinājies ārvalstu tūristu pieplūdums. Taču sarunā atklājas, ka arī tūrisma iespējas šeit ir ierobežotas — apceļot Turkmenistānu iespējams pa vietējās tūrisma firmas izstrādātu maršrutu. Pulksten vienpadsmitos vakarā Ašgabatā dzīve apstājas, tiek izslēgts arī krāšņais pilsētas apgaismojums, kādu var atļauties vien valsts, kam ir milzīgas gāzes krātuves un ar šo resursu darbinātas elektrostacijas. Nafta un kūrorts vienā Gāze ir galvenais iemesls, kādēļ Eiropa pēkšņi pamanījusi sevi par neitrālu pasludinājušo Centrālāzijas valsti. Te pavasarī viesojās arī ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs un ik pa laikam ierodas Krievijas amatpersonas. Ar Turkmenistānu ES saista savas cerības uz Nabuco gāzesvadu, kas mazinātu eiropiešu atkarību no Krievijas gāzes. Tuksnešainā Centrālāzijas valsts, kas iegūst arī daudzas citas dabas bagātības, ir kā zelta ādere, no kuras vēlas pasmelties Latvijas uzņēmēji. Spilgta ilustrācija Turkmenistānas bagātībām ir Turkmenbaši jeb bijusī Krasnovodska. Te visur redzami jau sarūsējuši naftas ieguves krāni, gan arī tādi, kas darbojas. Ārvalstu delegācijai tiek izrādīta milzīgā naftas pārstrādes rūpnīca. Gaisā jūtama spēcīga naftas produktu smaka. Pilsēta ir pilnīgs pretstats Ašgabatai. Šķobīties sākušas padomju laiku blokmājas, putekļi un netīrība. Ielas malās, kā brīnumu ieraudzījuši, Latvijas prezidenta kortežā noraugās trūcīgi ģērbušies ļaudis. Netālu no naftas ieguves un pārstrādes vietām Turkmenistānas valdība gan nolēmusi uzburt vēl kādu pasaku — izbūvēt vienu no smalkākajiem Kaspijas jūras kūrortiem. Tas nozīmē, ka jau drīz Krasnovodskas seja būs mainījusies un tā līdzināsies Ašgabatai. Turkmenistānas galvaspilsēta pēdējo 50 gadu laikā piedzīvojusi divas dramatiskas pārmaiņas. 1948.gadā to izpostīja zemestrīce, XX gadsimta beigās to sāka pārbūvēt Turkmenbaši. Lielākā daļa padomju laika būvju tika noslaucītas no zemes virsas. Iestāšanās pret tik drastisku pilsētas pārbūvi bija viens no iemesliem, kādēļ N.Nurmamedovs nokļuva režīma nežēlastībā. "Katrai pilsētai jābūt savai sejai, un to nevar pilnībā pārveidot pēc viena cilvēka vēlmes," viņš saka. Turkmenistānā var gan.