Likumā, par kura eksistenci pirmo reizi tika paziņots ceturtdienas vakarā, par pretlikumīgu Honkongā atzīta separātiskas un graujošas aktivitātes, ārvalstu iejaukšanās un terorisms, vēsta laikraksts South China Morning Post.
Pekinas mēģinājums pērn iejaukties Honkongas tiesiskajā sistēmā autonomajā pilsētā izsauca plašus protestus.
Kopīgā paziņojumā Honkongas prodemokrātiskie likumdevēji soli raksturoja kā "klaju pamatlikuma pārkāpumu".
Ķīnas valdība "nevar ciest tiesības un brīvības, kas mums ir Honkongā, tāpēc tā cenšas tās atņemt, cik vien ātri iespējams", izsakoties demokrātiskās nometnes vārdā, sacīja pilsētas padomes locekle Tanja Čaņa.
Pekinai simpatizējošie deputāti skaidroja, ka Ķīnas Komunistiskās partijas solis ir rezultāts Honkongas valdības nespējai teritorijas iekšienē ieviest nacionālās drošības likumus, atgādinot arī par demokrātisko deputātu obstrukciju.
Honkongai atbilstoši tās konstitūcijai ir pašai jāievieš nacionālās drošības likumi, "lai aizliegtu nodevību, atdalīšanās, kūdīšanas un graujošas aktivitātes pret Centrālo Tautas valdību".
Kopš Lielbritānija pēc 150 varas gadiem 1997.gadā nodeva Honkongu Ķīnas Tautas Republikai, šādi likumi nav pieņemti.
Ķīnas Komunistiskajai partijai apejot Honkongas tiesisko sistēmu, lai ieviestu nacionālās drošības likumus, var nonākt pie protestu un starptautisko aktīvistu darbības kriminalizācijas Honkongā, brīdināja demokrātiskās nometnes partijas Demosisto pārstāve Agnese Čo.
"Tā ir modeļa "viena valsts, divas sistēmas" pilnīga sagrāve," viņa sacīja. "Ķīnas valdības veiktā Honkongas pilnīgā iznīcināšana ir sākusies."