Pilsētas varasiestādes spēj tikt galā ar bezprecedenta problēmām, tomēr, ja situācija kļūs "pārāk slikta", var nākties vērsties pie Ķīnas, Lama otrdien sacīja žurnālistiem. "Šajā brīdī man ir stingra pārliecība, ka mums risinājumu vajadzētu rast pašiem. Tāda ir arī [Pekinas] centrālās valdības nostāja, ka Honkongai šo problēmu būtu jāatrisina pašai."
"Bet ja situācija kļūst ļoti slikta, tad izslēgta nav neviena alternatīva, ja mēs gribam, lai Honkongai vismaz ir vēl viena iespēja," norādīja Lama.
Līdere nepauda atbalstu Pekinai simpatizējošā kabineta locekļa un politikas veterāna Ipa Kvokhima ierosinājumam, ka Honkonga centienos apslāpēt protestus varētu ierobežot piekļuvi internetam.
Lama uzsvēra, ka ir "cieši apņēmusies" izmantot politiskos, tiesiskos un politikas instrumentus, arī dialogu, lai risinātu pilsētas dziļākās problēmas.
Honkongā kopš jūnija notiekošie protesti nereti pārauguši vardarbībā un policija lietojusi asaru gāzi, gumijas lodes un ūdens lielgabalus.
Sākotnējais protestu cēlonis bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiskām reformām.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.
Pareizaisjautājums
The Latvian
Vecsčekists