Aizlieguma rezultātā nevajadzīgi tiek ierobežotas cilvēku pamattiesības, norādīja tiesa. Aizliegumu oktobrī ieviesa Honkongas izpildvaras vadītāja Kerija Lama.
Protestētāji maksas valkā ne tikai lai slēptu savu identitāti, bet arī drošības apsvērumu dēļ, jo policija protestētāju izklīdināšanai bieži pielieto asaru gāzi.
Daudzi protestētāji aizliegumam atteicās pakļauties.
Viens no redzamākajiem Honkongas demokrātijas atbalsta kustības aktīvistiem Džošua Vons tviterī norādīja, ka tiesas spriedums ir viena no "retajām tiesiskajām uzvarām Honkongas protestētāju labā".
Pēdējo nedēļu laikā protestētāji ir dedzinājuši automašīnas un ēkas, ar degbumbām apmētājuši policijas iecirkņus un vilcienus, demolējuši iepirkšanās centrus, vardarbībai sasniedzot augstāko līmeni vairāk nekā piecus mēnešus ilgušajos protestos.
Sākotnējais protestu cēlonis jūnijā bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiskām reformām.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.
Dostojevskis