Cer atjaunot uzticību
Sji Dzjiņpina vizīte ASV sāksies Visu mīlētāju dienā jeb Valentīndienā, 14. februārī, bet noslēgsies 17. februārī. Oficiāli viņš ir ASV viceprezidenta Džo Baidena viesis, tomēr Ķīnas viceprezidentam paredzētas tikšanās arī ar ASV prezidentu Baraku Obamu, valsts sekretāri Hilariju Klintoni, aizsardzības sekretāru Leonu Panetu un ASV Kongresa līderiem. Pirms kļūšanas par prezidentu līdzīgā vizītē ASV 2002. gadā ieradās arī pašreizējais Ķīnas vadītājs Hu Dzjiņtao.
Tāpat kā Hu Dzjiņtao pirms desmit gadiem, arī Sji Dzjiņpins vēlēsies nodemonstrēt, ka ir spējīgs tikt galā ar nebūt ne vienkāršajām attiecībām ar ASV. Domājams, ka vizītes laikā daudz tiks runāts par ekonomiku un tirdzniecību, jo ASV jau ilgāku laiku pārmet Ķīnai, ka tā mākslīgi uztur zemu savas nacionālās valūtas juaņa vērtību, tādējādi dodot priekšrocības ķīniešu eksportētājiem.
ASV ļoti cerot, ka Sji Dzjiņpins pieskarsies tādām amerikāņus satraucošām lietām kā Ķīnas militārā modernizācija, Pekinas ārlietu politika un cilvēktiesību stāvoklis pasaules visvairāk apdzīvotajā valstī, pārskatā par gaidāmo vizīti raksta Vašingtonā bāzētais Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs.
Savukārt amerikāņi esot gatavi paskaidrot savu jauno militāro stratēģiju, kas paredz koncentrēšanos uz Āziju, bet nenozīmējot vēršanos pret Ķīnu.
Tāpat svarīgu lomu Sji Dzjiņpina un ASV amatpersonu sarunās ieņems jautājumi par Irānas kodolambīcijām, Ziemeļkorejas vadības maiņu un Sīrijas krīzi. Pekina saņēmusi asus Vašingtonas pārmetumus par lēmumu pieslieties Krievijai un izmantot savas veto tiesības, lai bloķētu ANO Drošības padomes rezolūciju Sīrijas krīzes risināšanai.
Tā kā šīs vizītes galvenais mērķis ir savstarpēja iepazīšanās, tad nav ticams, ka tās laikā tiks panākti kādi nozīmīgi lēmumi. Sji Dzjiņpina brauciena priekšvakarā Ķīna ir paziņojusi, ka Vašingtona un Pekina sirgst ar «uzticības deficītu» un šī vizīte varētu palīdzēt to risināt. «Ķīnas un ASV savstarpējās uzticības līmenis atpaliek no tā, kas ir nepieciešams turpmākai mūsu divpusējo attiecību attīstībai,» Ķīnas ārlietu ministra vietnieks Cai Tiaņkai pagājušajā nedēļā sacīja ASV laikrakstam The Washington Post. «Viceprezidenta Sji Dzjiņpina vizīte būs ļoti svarīga iespēja to uzlabot.»
Samulsināja tulku
Šogad Ķīnā sāksies liels politisko pārmaiņu process. Rudenī ir paredzēts Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) kongress, kura centrālais notikums būs 58 gadus vecā Sji Dzjiņpina iecelšana par partijas vadītāju. Tas, visticamāk, nozīmē, ka 2013. gadā, kad no amata ir jāatkāpjas pašreizējam ĶKP pirmajam sekretāram un prezidentam Hu Dzjiņtao, par Ķīnas vadītāju kļūs tieši Sji Dzjiņpins.
Analītiķi un rietumvalstu diplomāti uzskata, ka viņš pārstāv jaunu Ķīnas politisko līderu paaudzi, jo ir ķīniešu politiķiem neraksturīgi komunikabls un atklāts.
Kad pagājušā gada augustā Sji Dzjiņpins Pekinā uzņēma savu amerikāņu kolēģi Dž. Baidenu, Ķīnas viceprezidents abu sarunas laikā esot atzinis, ka viņa tēvs, bijušais Ķīnas vicepremjers Sji Džunsjuņs un tuvinieki savulaik daudz cietuši no Ķīnas komunistiskā vadoņa Mao Dzeduna izvērstās kultūras revolūcijas, kas notika pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Viņa teiktais tik ļoti samulsinājis tulku, ka tas šo Sji Dzjiņpina komentāru neesot pārtulkojis angliski, kāds avots stāsta izdevumam Newsweek.