Tikšanās laikā svētdien abu valstu vadītāji runāja par Varšavā gaidāmo NATO samitu, kurā sabiedrotie pieņems lēmumus par alianses austrumu flanga pastiprināšanu.
Ilvess teicis, ka lēmums par sabiedroto karavīru skaita palielināšanu NATO austrumu flangā jau ir apspriests, bet galīgā vienošanās tiks noslēgta Varšavas samitā jūlijā.
"NATO nevienam nav jāattaisnojas vai jāatvainojas - tas, ko mēs darām, ir saistīts ar alianses nopietnu uztveršanu un visu sabiedroto drošību," sacīja Igaunijas prezidents.
Tāpat Ilvess teicis, ka Varšavas samits ir daļa no pašreizējās aizsardzības struktūras veidošanas.
"Veiksmīga samita norise apstiprinās Polijas nozīmi Centrāleiropā un Austrumeiropā kā viena no nozīmīgākajiem drošības politikas veidotājiem," viņš paziņoja.
Igaunijas un Polijas prezidenti privātā sarunā Ilvesa lauku īpašumā arī diskutēja par Lielbritānijas nākotni pēc tam, kad valsts iedzīvotāji referendumā atbalstījuši tās izstāšanos no Eiropas Savienības.
"Mums ir jādod Lielbritānijai saprātīgs laika periods tās lēmuma izpildei, bet šis laiks nevar būs bezgalīgs," uzsvēra Ilvess.
Viņš norādīja, ka pēc izstāšanās no Eiropas Savienības Lielbritānija būs nozīmīga sabiedrotā. Ilvess arī pauda cerību, ka Lielbritānijas lēmums par izstāšanos no bloka nav galīgs, bet Duda no komentāriem par to atturējies.