„Digitālā nemirstība ir tad, kad fiziski jūs esat miris, bet turpināt eksistēt silīcijā, sava veida plāns B gadījumam, ja zinātne nespēs nodrošināt īstu bioloģisko nemirstību,” raksta britu zinātnieks Stīvens Keivs savā grāmatā Nemirstība (Immortality). „Tas nozīmē, ka jūsu smadzenes tiek skenētas, bet jūsu būtība digitalizēta, kā bitu un baitu salikums. Šo smadzeņu emulāciju var saglabāt datora atmiņā, bet no turienes jebkurā brīdī „atdzīvināt” vai nu virtuālajā pasaulē kā „Second Life”, vai arī robotizētā ķermenī, kura mākslīgais saprāts būs precīza jūsu kopija.”
Pēc S. Keiva vārdiem, šobrīd pastāv trīs galvenie šķēršļi šīs programmas īstenošanai, lai gan daudzi eksperti uzskata, ka tos izdosies pārvarēt vidēji 40 gadu laikā. Pirmkārt, nav atrisināts uzdevums, kā nolasīt no smadzenēm visu bez atlikuma informāciju, kura veido cilvēka „es”. S. Keivs uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai var nākties vārda tiešā nozīmē sagriezt smadzenes mikroskopiski plānās „šķēlītēs”, un tās skenēt. Otrkārt, rodas informācijas, kuras apjoms „miljoniem reižu” pārsniedz mūsdienu datoru iespējas, glabāšanas problēma. Treškārt, nav atrisināts kopijas „atdzīvināšanas” jautājums. Teorētiski tas viss ir iespējams, taču nav skaidrs, vai lieta nonāks līdz praktiskam risinājumam, jo digitālā nemirstība, pēc S. Keiva domām, ir tikai surogāts, kurš bez tam var „izvērsties par lāstu, kā tas parasti notiek mitoloģijā”.
Tikmēr Oksfordas universitātes Cilvēces nākotnes institūta doktors Stjuarts Ārstrongs, komentējot S. Keiva darbu, norāda, ka visas šīs problēmas ir tīri inženiertehniskas. Ja tiktu radīta mērogu ziņā ar Manhetenas projektu salīdzināma programma, tās varētu atrisināt tuvāko desmit gadu laikā. Nekādas īpašas ētiskas problēmas S. Ārstrongs digitālajā nemirstībā nesaskata, vienīgi norāda, ka var rasties kārdinājums vēl dzīves laikā radīt „personisko kopiju” vai klonēt īpaši veiksmīgus cilvēkus.
Arī Kalifornijas organizācijas Carbon Copies Project vadītājs doktors Rendals Koens uzskata, ka digitālā nemirstība būs tikai personības turpinājums tādā pašā mērā, kādā cilvēks ir sevis turpinājums no agrāka vecuma. R. Koens norāda, ka cilvēce pagātnē jau daudzkārt saskārusies ar ētiskām problēmām, vienmēr tās veiksmīgi atrisinājusi, un ka digitālā nemirstība ir tikai kārtējā evolūcijas stadija.