Institūts apgalvo, ka Valensa komunistu režīma laikā bijis specdienestu informators

Valensa ceturtdien sociālajos medijos noraidīja šos paziņojumus, sakot, ka "tur nevar būt nekādi materiāli, kurus es būtu parakstījis".Aizdomas par viņa sadarbību ar komunistu slepenajiem dienestiem uzvirmoja pēc tam, kad Polijas prokuratūra konfiscēja dokumentus, kurus nelikumīgi glabāja komunistiskā režīma virsnieka ģimene.Polijas Nacionālā piemiņas institūta preses pārstāve trešdien informēja, ka tas prokurori ir konfiscējuši dokumentus nelaiķa ģenerāļa Česlava Kiščaka mājās. Kiščaks bija pēdējais komunistiskā režīma iekšlietu ministrs.Dokumenti tika atklāti pēc tam, kad Kiščaka atraitne piedāvāja institūtam pārdot dokumentus par slepenu informatoru Boleku - tāds segvārds minēts arī aizdomās par Valensas saistību ar slepenajiem dienestiem. Prokuratūra dokumentus konfiscēja, jo likums paredz to nodošanu izmeklētājiem.Nobela Miera prēmijas laureāts un kustības Solidaritāte dibinātājs Valensa vairākkārt ir noliedzis jebkādas aizdomas par sadarbību ar režīma slepenajiem dienestiem un 2000.gadā īpašā tiesa attaisnoja viņu tādās apsūdzībās.2000.gada tiesa secināja, ka 1985.gadā Iekšlietu ministrijas ziņojumā sīki tika aprakstīta profesionālu viltotāju izmantošana, lai safabricētu dokumentus, kas radītu iespaidu, ka Valensa ir algots aģents. Tajā teikts, ka daži viltoti dokumenti tika nosūtīti arī Nobela prēmijas piešķiršanas komitejas locekļiem 1982.gadā, lai liktu šķēršļus prēmijas piešķiršanai Valensam.Valensa kļuva populārs 1980.gada augustā, kad viņš vadīja streiku Gdaņskas kuģu būvētavā, kas piespieda varas iestādes uzsākt sarunas un ļāva izveidot arodbiedrību Solidaritāte, kas bija pirmā brīvā arodbiedrība padomju bloka valstīs. Valensa kļuva par Solidaritātes līderi. 1983.gadā Valensam piešķīra Nobela Miera prēmiju. Pēc komunistiskā režīma sabrukuma no 1990. līdz 1995.gadam viņš bija Polijas prezidents.