Kurdistānas varas iestādes tomēr paziņoja, ka naftas eksports ir pārtraukts tehnisku grūtību, nevis politisku domstarpību ar Bagdādi dēļ.
"Kurdistānas reģiona valdība šodien apturēja naftas eksportu, neminot iemeslus. Tas ir liels zaudējums Irākas ekonomikai, kā arī kurdu un Irākas tautai vispār," Luaibi paziņoja aģentūrai AFP Jordānijas galvaspilsētā Ammānā, kur viņš ieradies uz naftai veltītu konferenci.
Naftas ministrijas amatpersona paziņoja, ka Kurdistāna eksportējusi 150 tūkstošus barelu jēlnaftas dienā, bet eksporta apjoms pēdējās divās nedēļās samazinājies līdz aptuveni 55 tūkstošiem barelu dienā.
Kurdistānas reģiona prezidentūra ir nosodījusi naftas un gāzes likuma projektu, kuru augustā pieņēma Irākas valdība, un ir aicinājusi parlamentu to noraidīt, jo šis likums esot pretrunā konstitūcijai. Irākas valdība 28.augustā iesniedza parlamentam šo likuma projektu.
Kurdistānas Dabas resursu ministrija svētdien paziņoja, ka "nav politiska lēmuma apturēt naftas eksportu no Kurdistānas". "Pēdējo divu dienu laikā .. eksporta cauruļvadā ir bijušas nopietnas tehniskas grūtības, kuru dēļ uz laiku ir pārtraukts [naftas] eksports no Kurdistānas reģiona," teikts ministrijas paziņojumā.
Starp Kurdistānas vadītājiem un Irākas valdību ir domstarpības vairākos ar naftu saistītos jautājumos, tostarp par maksājumiem, ienākumu sadali un Bagdādes atteikšanos atzīt vairākus desmitus naftas ieguves kontraktu, kurus Kurdistāna noslēgusi ar starptautiskām enerģētikas firmām.
Domstarpības ir arī jautājumā par Kirkūkas provinci, kas ir bagāta ar naftu. Kurdistāna vēlas šīs provinces iekļaušanu autonomajā reģionā, bet Bagdāde ir stingri pret to.