Ar 127 balsīm par un 31 pret deputāti piektdien neilgi pēc pusnakts pēc divu dienu ilgām kaismīgām debatēm atbalstīja abortu legalizēšanu gadījumos, kad grūtniecība apdraud sievietes dzīvību. Turklāt abortu būs iespējams veikt arī gadījumos, kad ārsti un psihiatri būs vienisprātis, ka pastāv nopietns risks, ka topošā māte varētu izdarīt pašnāvību. Lai abortu legalizēšana stātos spēkā, ir nepieciešams arī parlamenta augšpalātas atbalsts.
Ieceres pretinieki norāda, ka šāds solis varētu novest pie daudz biežākiem abortu veikšanas gadījumiem. Savukārt abortu legalizēšanas atbalstītāji uzstāj, ka piedāvātais likumprojekts ir pārāk šaurs, jo neparedz iespēju pārtraukt grūtniecību gadījumos, ja notikusi izvarošana vai asinsgrēks vai arī auglim konstatētas smagas slimības.
Diskusijas par iespēju noteiktos gadījumus Īrijā veikt abortu uzliesmoja pērn, kad dzīvību zaudēja kāda sieviete, kurai ārsti bija atteikušies pārtraukt grūtniecību. Aborti katoliskajā Īrijā līdz šim bija aizliegti, izņemot gadījumus, kad ir jāglābj mātes dzīvība.
Debates par abortu likumiem Īrijā turpinās jau gadiem ilgi. Atbilstoši 1992.gada Augstākās tiesas lēmumam sievietēm Īrijā ir tiesības veikt abortu, ja tas ir nepieciešams, lai glābtu mātes dzīvību. Tomēr likumi, kuros šī sprieduma prasības būtu atspoguļotas, joprojām nav pieņemti. Īrijas vēlētāji referendumā 1982.gadā atzina "nedzimušā tiesības uz dzīvību, ievērojot mātes tiesības uz dzīvību", bet 1992.gada referendumā pieņēma papildinājumu, atļaujot ceļot uz ārzemēm, lai abortu veiktu tur.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2010.gada decembrī nosodīja Īriju par to, ka tā likusi kādai ar vēzi slimai grūtniecei doties uz ārzemēm un tur veikt aborta operāciju. Sieviete bažījusies, ka, laižot pasaulē bērnu, viņas veselība pasliktināsies.
Lielbritānijas Veselības ministrijas dati liecina, ka 2011.gadā valstī ieradušās 4149 sievietes no Īrijas, lai veiktu abortu. Savukārt laika posmā no 1980. līdz 2011.gadam aborta veikšanai uz Lielbritāniju devās vairāk nekā 150 000 sieviešu no Īrijas.