Īslandes parlamentam jāizšķiras par ceļu uz ES
Globālās ekonomikas krīzes vissmagāk skartās pasaules valsts Īslandes parlamenta ziņā šonedēļ būs izšķirties, vai sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Dalība ES dod cerību, ka viena no līdz šim pārtikušākajām nācijām varēs ātrāk atkopties no šoka, ko sagādāja Īslandes finanšu tirgus sabrukums pagājušā gada rudenī. Tomēr sabiedrībā valda ļoti atšķirīga nostāja par pievienošanos savienībai.
Sarežģīta procedūra
Vien pirms nepilna mēneša apstiprinātā Īslandes valdība pirmdien parlamentam Altingam iesniedza prasību dot Ministru kabinetam pilnvaras sākt iestāšanās sarunas ar ES. Paredzams, ka pirmais likumdevēju debašu raunds notiks šonedēļ. Balsojums par atbalstu iestāšanās sarunām notiks pēc trīs debašu kārtām.
Ja Altinga vairākums atbalstīs valdības priekšlikumu, iestāšanās sarunām ar ES nevajadzētu sākties vēlāk par jūliju, uzskata Īslandes premjerministre no sociāldemokrātu partijas Johanna Sigurdardotira.
Viņas vadītajiem proeiropeiski noskaņotajiem sociāldemokrātiem ir 20 no 63 deputātu vietām parlamentā. Vienīgajam koalīcijas partnerim eiroskeptiskajai Zaļo partijai — 14.
Tomēr tās līderis finanšu ministrs Steingrīmurs Sigfūsons sacīja, ka tās deputāti varēs balsot pēc saviem ieskatiem, raksta Reuters. Tādēļ J.Sigurdardotirai jācer arī uz opozīcijas deputātu palīdzību.
ES kā glābšanas riņķis
Pozitīva balsojuma gadījumā Īslandes valdība varētu sākt iestāšanās sarunas. Pievienošanās process varētu ilgt vairākus gadus, tomēr ES amatpersonas uzskata, ka to iespējams pabeigt 12 mēnešu laikā. Īslande ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, tādēļ sarunas varētu notikt paātrināti.
J.Sigurdardotira uzskata, ka Īslande kā ES dalībvalsts ātrāk varētu atgūt ekonomisko stabilitāti, bet jau iestāšanās sarunu laikā tā atkal varētu piesaistīt ārvalstu investorus. Premjerministrei jādara viss, lai samazinātu Īslandes budžeta deficītu un atgrieztu valsti uz izaugsmes takas.
Ja Briseles birokrāti dod zaļo gaismu Īslandes dalībai ES, valstī jārīko referendums par pievienošanos. Pēdējās aptaujas liecina, ka jautājums par dalību ES sašķēlis Īslandes iedzīvotājus.
Pret iestāšanos ES ir Īslandes spēcīgais zvejniecības lobijs. Kļūstot par ES dalībvalsti, Īslande pievienotos tās kopējai zvejas politikai un valstij būtu jāatbalsta ES noteikumi par mencu, pīkšu, siļķu nozvejas kvotām.
Īslandes amatpersonas paziņojušas, ka pilnībā neignorēs ES nozvejas politiku, tomēr sola, ka Briselē aizstāvēs elastīgāku noteikumu piemērošanu saviem zvejniekiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.