Izraēlas dzelzs lēdija

Par viņas nākšanu pie varas varētu priecāties Izraēlas ienaidnieki, kas C.Livni uzskata par vāju līderi. Taču viņus gaida nepatīkams pārsteigums, jo Izraēlas slepenā dienesta Mossad rindās rūdītā C.Livni likusi skaidri noprast, ka ir gatava cīnīties pret Irānu, Hezbollah kaujiniekiem un palestīniešu nemierniekiem. Nepakļāvās šantāžai 50 gadu vecā C.Livni pašlaik pilda Izraēlas ārlietu ministres pienākumus. Pēc līdzšinējā premjera Ehuda Olmerta lēmuma atkāpties no amata korupcijas skandāla dēļ viņai bija uzticēta jaunās valdības veidošana, taču C.Livni neizdevās vienoties ar ultraortodoksālo ebreju partijām, kas izvirzīja pārāk lielas prasības. Tas nozīmē, ka jārīko ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kas, kā kļuva skaidrs otrdien, varētu notikt nākamā gada februārī. Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka C.Livni vadītā partija Kadima varētu uzvarēt, apsteidzot opozīcijas partiju Likud. C.Livni izredzes ieņemt premjerministres amatu būs atkarīgas no spējas vienoties ar citām partijām. Izraēlas politiskā sistēma ir sadrumstalota, tāpēc labējā valdība parasti ir atkarīga no radikālo partiju atbalsta. Ultraortodoksālo ebreju partija Šas, kuru C.Livni gribēja iesaistīt valdībā, pieprasīja ievērojami palielināt atbalstu daudzbērnu ģimenēm, kā arī uzsvēra, ka valdība nedrīkst pieļaut Jeruzālemes dalīšanu (palestīnieši vēlas, lai Jeruzālemes austrumu daļa kļūtu par viņu valsts galvaspilsētu). C.Livni atzina, ka Šas prasības līdzinās šantāžai, tāpēc nebija gatava tām piekrist. "Es negribēju likt uz spēles Izraēlas politisko un ekonomisko nākotni," uzsvēra C.Livni. Politiķe bez sejas Izraēlas feministes izteikušas aizdomas, ka C.Livni sarunas ar ultraortodoksālo ebreju partijām izgāzušās nevis politisku nesaskaņu, bet gan viņas dzimuma dēļ. Nav noslēpums, ka daļai ebreju sabiedrības nav pieņemama doma par sievieti premjera amatā. Ultraortodoksālo ebreju avīzes joprojām atsakās publicēt C.Livni fotogrāfijas, jo reliģisku apsvērumu dēļ šo laikrakstu slejās netiek publicēti sieviešu attēli. Lai neaizvainotu ultraortodoksālo ebreju līderu jūtas, C.Livni parasti uz sarunām nāca garos svārkos, nevis bikškostīmos. C.Livni nebūtu pirmā sieviete Izraēlas premjera amatā, jo 70.gadu sākumā Izraēlas valdību vadīja Golda Meira. Turklāt pašlaik sievietes vada arī Izraēlas parlamentu un Augstāko tiesu. Tomēr feministes spriež, ka sieviešu diskriminācija politikā joprojām ir aktuāla problēma. Kā nievājošas attieksmes piemērs tiek minēta dažu politiķu uzstājīgā vēlme lietot C.Livni pilno vārdu Cipora, kas nozīmē "putniņš". Premjera amata kandidāte uzsver, ka ne sliktāk par vīriešiem gatava aizstāvēt valsts intereses. "Tas, ka esmu sieviete, nepadara mani par vāju līderi," viņa stāstīja laikrakstam The Jerusalem Post. "Nav tā, ka ģenerāļi ir gatavi nospiest mēlīti, bet sievietes ne. Man nebūtu problēmu nospiest mēlīti, ja rastos nepieciešamība." Cionistu audzināšana C.Livni pēc izglītības ir juriste; politikā viņa ienāca salīdzinoši nesen. Viņa kļuva par uzticamu toreizējā premjera Ariela Šarona sabiedroto un tika atalgota ar ministra portfeli. 2005.gadā, kad A.Šarons nolēma aiziet no Likud un dibināt jaunu partiju Kadima, viņš sev līdzi paņēma arī C.Livni. Taču drīz vien A.Šarons ieslīga komā, no kuras vēl nav atguvies, un partijas vadību uzņēmās E.Olmerts, ar kuru C.Livni bija diezgan saspīlētas attiecības. Tagad pienākusi viņas lielā iespēja, jo E.Olmerts zaudējis amatu korupcijas skandāla dēļ. C.Livni tiek uzskatīta par godīgu un vienkāršu politiķi. "Es dodu priekšroku džinsiem, nevis kostīmam; kedām, nevis augstpapēžu kurpēm; tirgum, nevis lielveikaliem," viņa stāstīja laikrakstam The New York Times (NYT). C.Livni augusi priekšzīmīgā cionistu ģimenē, jo vecāki savulaik cīnījās pret britu varu Palestīnā, lai panāktu ebreju kontroli pār visu Palestīnas teritoriju. C.Livni joko, ka viņas tēvs un māte iepazinušies, aplaupot britu vilcienus. Armijas dzīve nav sveša arī pašai C.Livni, kura savulaik virsnieku mācību programmā apsteidza puišus un ieguva leitnanta pakāpi. Mossad aģente Viņas spējas ievēroja slepenais dienests Mossad, kurš meklēja aģentus darbam Eiropā. 22 gadu vecumā C.Livni tika nosūtīta uz Parīzi, kur pavadīja vairākus gadus. 80.gadu sākumā Mossad aktīvi medīja palestīniešu līderus Eiropā. "Cipi nebija vienkārša biroja darbiniece. Viņa bija gudra sieviete, kuras intelekta koeficients (IQ) bija 150 punktu. Viņa labi iederējās Eiropas galvaspilsētās, kur sadarbojās ar aģentiem, kas medīja arābu teroristus," laikrakstam The Sunday Times stāstīja kāda C.Livni paziņa. Viņa pati izvairās runāt par šo laiku. "Tas bija brīnišķīgi. Taču es apguvu iemaņas, ko nevaru izmantot," intervijā NYT stāstīja C.Livni. Pēc četriem gadiem viņa atgriezās Izraēlā, kur turpināja studijas un nodibināja ģimeni. Viņas vīrs ir ievērojams uzņēmējs, viņiem ir divi dēli. Arābu prese joprojām dēvē C.Livni par "Mossad skaistuli". Viņas karjeras izaugsmi uzmanīgi vēro arī palestīnieši, kas turpina cīņu par savas valsts izveidošanu. C.Livni ir atteikusies no savu vecāku sapņa par "Lielizraēlu" visā Palestīnas teritorijā un piekritusi palestīniešu valsts dibināšanai, tomēr viņa uzsver, ka pasaule nedrīkst ignorēt Izraēlas bažas par savu drošību. "Pasaule uzskata mūs par reģiona huligānu, bet mēs domājam tikai par izdzīvošanu, savas valsts saglabāšanu," intervijā NYT teica C.Livni.