Idejas pretinieki uzstāj, ka atteikšanās no kodolenerģijas ieguves novedīs pie elektrības cenas paaugstināšanās. To īpaši uzsver spēcīgākie biznesa lobisti, brīdinot, ka zudīs uzņēmēju konkurētspēja un viņi būs spiesti pārcelt ražošanu uz ārzemēm. Taču atomenerģijas ieguves kritiķi prognozē tieši pretējo - ekonomisko izaugsmi, kas radīšoties, pateicoties atjaunojamās enerģijas nestajām inovācijām, rakstīja ziņu aģentūra Reuters.
2010. gadā izstrādātais valdības plāns paredzēja līdz 2030. gadam palielināt atomenerģijas ieguvi, lai šādi nodrošinātu vairāk nekā pusi no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Taču 2011. gada marta zemestrīce un tai sekojošais cunami vilnis, kas izraisīja kodolkatastrofu Fukušimas AES, licis Japānai atteikties no līdzšinējās ieceres un meklēt alternatīvus enerģijas ieguves veidus.
Pēc katastrofas Japāna drošības pārbaudēm apturēja visus 50 valstī izvietotos reaktorus, no kuriem šobrīd darbību atsākuši tikai divi. Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti vēsta, ka lielākā daļa japāņu atbalsta atteikšanos no atomenerģijas.