Vakar vakarā ebreju nacionālisti plānoja doties gadskārtējā gājienā, atzīmējot Austrumjeruzalemes aneksiju 1967. gadā, savukārt palestīnieši nedēļas vidū svinēs musulmaņu svētā mēneša ramadāna noslēgšanos, un pastāv bažas par situācijas pasliktināšanos.
Vairāku faktoru kopums
Reuters atgādina, ka nekārtības, kas ir lielākās beidzamajos gados, sākās aprīļa vidū. Par ieganstu palestīniešu neapmierinātībai kalpoja Izraēlas policijas lēmums liegt viņiem pulcēties pie Jeruzalemes vecpilsētas Damaskas vārtiem vakaros, kad tiek pārtraukts ramadāna mēnesī visu dienu ilgušais gavēnis. Policija savu rīcību skaidroja ar drošības apsvērumiem.
Taču galvenais iemesls palestīniešu protestiem saistīts ar iespējamo četru ģimeņu izlikšanu no mājām Šeihdžarrahas rajonā. AFP atgādina, ka tiesāšanās šajā lietā ilgst gadiem, un zemākās instances tiesa nosprieda, ka zeme, par ko ir strīds, Austrumjeruzalemē dzīvojošajiem ebrejiem piederējusi vēl pirms 1948. gada kara, tādēļ atdodama viņu mantiniekiem. Lieta nonākusi līdz Augstākajai tiesai, kas vakar bija plānojusi to skatīt, taču, ņemot vērā saspīlēto situāciju, pēc ģenerālprokurora ierosinājuma, šī sēde pārcelta, un jaunu lietas skatīšanas datumu izsludinās mēneša laikā, raksta Reuters. Palestīnieši savu tautiešu (plašajās ģimenēs kopā ir aptuveni 70 cilvēku) iespējamo padzīšanu no mājām uzskata par kārtējo Izraēlas varasiestāžu soli, kura mērķis ir mainīt demogrāfisko situāciju Austrumjeruzalemē un panākt tās pilnīgu iekļaušanu Izraēlas sastāvā. Viens no protestētājiem – 20 gadus vecais Adnans – sarunā ar AFP sacījis, ka izraēliešu kolonisti konsekventi paplašina savas apmetnes Austrumjeruzalemē un viņu mērķis ir izspiest palestīniešus no pilsētas, ko šī tauta uzskata par savas nākotnes valsts galvaspilsētu.
Kaislības uzkurinājusi arī šovasar plānoto Palestīnas pārvaldes vēlēšanu atlikšana, ko palestīniešu līderis Mahmūds Abāss skaidrojis ar neiespējamību sarīkot vēlēšanas Austrumjeruzalemē. Bet punktu jau tā ne īpaši lielajai palestīniešu pacietībai pielika Izraēlas policijas mēģinājumi ierobežot musulmaņu skaitu, kas piektdien devās uz vienu no ramadāna laikā nozīmīgākajām lūgšanām Aksas mošejā. Sadursmes turpinājās arī nākamajos vakaros. Palestīnieši apmētāja policistus ar akmeņiem, bet policija izmantoja asaru gāzes granātas un gumijas lodes, raksta AFP, vēstot, ka nekārtībās ievainoti vairāk nekā 500 protestētāju un cietuši vismaz 20 policisti.
Valdība rīkosies enerģiski
Svētdien pirms kārtējās Izraēlas valdības sēdes premjers Benjamins Netanjahu attaisnoja policijas rīcību pret demonstrantiem, norādot – valdība "negrasās pieļaut, ka radikāli elementi apdraud mieru" pilsētā, vēsta BBC. Premjers piebildis, ka varasiestādes rīkosies "enerģiski un atbildīgi, lai nodrošinātu likuma ievērošanu un kārtību".
Bažas par situāciju paudušas gan ASV, gan Eiropas Savienības, gan ANO amatpersonas. Vakar vakarā to apsprieda ANO Drošības padomē. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs mudinājis Izraēlas valdību apturēt palestīniešu ģimeņu padzīšanu no Šeihdžarrahas rajona un nepieļaut viņu mājokļu nojaukšanu. Izraēlas Ārlietu ministrija uzsvērusi, ka varasiestādes šajā gadījumā nav iesaistītas, jo "divas privātas puses tiesājas par nekustamo īpašumu", raksta Reuters.
Vakar pēcpusdienā kļuva zināms, ka Izraēlas varasiestādes apstiprinājušas atļauju gājienam, kura laikā ebreju nacionālisti svin Austrumjeruzalemes aneksiju, sludinot, ka visa Jeruzaleme ir nedalāma Izraēlas valsts galvaspilsēta. Palestīnieši šos gājienus uztver kā provokāciju. Atvaļinātais Izraēlas armijas ģenerālmajors Amoss Gilads vakarrīt sarunā ar Armijas radio uzsvēris, ka gājiens būtu jāatceļ vai vismaz tā maršruts jānovirza tālāk no vecpilsētas Damaskas vārtiem. "Pulvera muca jau gruzd un var eksplodēt jebkurā brīdī," viņš brīdinājis.