"Pirmkārt, mēs vēlamies zināt, kādēļ esam šeit," norāda viens no ieslodzītajiem.
"Es devu priekšroku bijušajam režīmam. Tas nav noziegums. Gluži tāpat kā citus cilvēkus, arī mūs iespaidoja Kadafi masu mediji," ziņu aģentūrai AFP stāsta Otmans Mohtars. "Ir tiesa, ka es biju ņēmis rokās ieročus, taču nevis lai nogalinātu savus lībiešu brāļus. Es redzēju, ka afrikāņi ķērušies pie ieročiem, lai aizstāvētu Kadafi. Es domāju, ka es varētu darīt to pašu. Tas ir mans lībieša pienākums."
Mohtars atklāj, ka 3.oktobrī nodevis savu ieroci Nacionālajai Pārejas padomei (NPP). "Nākamajā dienā piebrauca trīs NPP automašīnas un aizveda mani no mājām. Es joprojām nezinu, kāpēc," viņš piebilst.
Savukārt 30 gadus vecais Amers Salems tika arestēts, kad viņš kopā ar ģimeni centās pamest Benī Valīdu, kas bija viens no Kadafi spēku pēdējiem bastioniem. "Mēs bēgām no Benī Valīdas, kad pilsētā septembrī sākās kaujas. Es braucu automašīnā kopā ar savu sievu un bērniem. Mēs bez sarežģījumiem izbraucām cauri kontrolpunktiem, taču pēc 15 kilometriem es tiku pārtverts," atminas Salems. "Kad viņi bija atsavinājuši manu automašīnu un visu sudrabu, kas man bija, viņi atveda mani šeit. Sākumā sargi mūs sita katru dienu, taču tagad viss ir ievērojami uzlabojies."
Arī 26 gadus vecais Ali Ajads tika aizturēts brīdī, kad viņš centās izkļūt no Benī Valīdas. "Cietumā esmu jau 65 dienas. Mana ģimene vakar uzzināja, ka es joprojām esmu dzīvs," stāsta jaunais vīrietis.
Cilvēktiesību organizācijas mudinājušas Lībijas jaunās varasiestādes pārtraukt patvaļīgo cilvēku aizturēšanu un uzlabot attieksmi pret ieslodzītajiem. Simtiem ieslodzīto, to vidū arī bijušā režīma amatpersonas, joprojām Lībijas cietumos gaida tiesu.
Tikmēr valsts cietumus pārvalda brīvprātīgie. "Mēs cietumus pārvaldām, pateicoties ziedojumiem un personīgajiem pūliņiem," skaidro amatpersonas. "Mēs varam ieslodzītajiem nodrošināt maltītes trīs reizes dienā, kā arī medicīnisko palīdzību."