Taču šādas darbības, kā arī Kanādas lielais atbalsts Ukrainai radījis milzīgu neapmierinātību Kremlī. Tās izpausmju spilgts piemērs ir ne tikai oficiālie diplomātu paziņojumi, bet arī dažādu prokremlisko interneta mediju mešanās kanādiešu "netīro nodomu" un Kanādas amatpersonu "netīrās pagātnes" atmaskojumos.
Vairāk nekā miljonam kanādiešu ir ukraiņu saknes, ieskaitot ārlietu ministri Kristiju Frīlendu. Jau kopš Maskavas veiktās Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijas, Kanāda ir nosodījusi Krievijas rīcību un tās iesaistīšanos karadarbībā Austrumukrainā.
6. martā Kanāda paziņoja, ka bruņoto spēku 200 karavīru lielā apmācību misija Ukrainā tiek pagarināta vēl vismaz uz diviem gadiem, vēsta The Globe and Mail. Misija Ukrainā tika sākta jau 2015. gadā vēl iepriekšējās Kanādas valdības laikā, kad Kanādas karavīri sāka apmācīt ukraiņus cīņām pret Maskavas atbalstītajiem separātistu kaujiniekiem Austrumukrainā, kur karadarbībā kopš 2014. gada gājuši bojā jau vairāk nekā 9800 cilvēku. Vaicāts, kādu signālu Kanāda sūta Krievijai, pagarinot misiju Ukrainā, Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans preses konferencē atbildēja tieši: "Mēs iestājamies par Ukrainu."
Tas nepatīk Maskavai. Krievijas vēstniecība Kanādā propagandas aģentūras Sputnik izplatītajā paziņojumā pauž viedokli, ka "Kanādas valdības lēmums pagarināt militāro misiju Ukrainā ir kontrproduktīvs un neveicina Ukrainas iekšējos politiskos procesus, tajā skaitā Kijevas un Donbasa dialogu, ko paredz Minskas vienošanās".
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 13.marta, numurā!
senču ols
Aha
TrollisJT