Ievērojama šī ziemeļaustrumu reģiona iedzīvotāju minoritāte vēlētos, lai Katalonija, kas dod 25% Spānijas iekšzemes kopprodukta un kurai ir sava kataloņu valoda, kļūtu neatkarīga no Spānijas.Septembra referendumā mazajā Arenis de Muntas pilsētā 96% iedzīvotāju nobalsoja par atdalīšanos. Aktivitāte bija 41%. Svētdienas balsojums sarīkots laikā, kad Spānijas Konstitucionālā tiesa gatavo spriedumu par reģiona autonomijas statusa likumību, izraisot bažas, ka negatīvs lēmums varētu uzkurināt separātisma tendences.Autonomijas statuss, ko akceptējusi Spānijas valdība un Katalonijas vēlētāji 2006.gada referendumā, paplašina reģionālās valdības pilnvaras, kura, tāpat kā citos Spānijas reģionos, jau kontrolē lielāko daļu pārvaldes aspektu.Svētdienas referendums, ko organizējušas vietējās asociācijas un kuru atbalsta dažas politiskās partijas un savienības, nav saistošs, jo Spānijas konstitūcija pieļauj šādu balsošanu, ja to izsludinājusi centrālā valdība.Autonomijas statusu atbalsta lielākā daļa reģiona politisko partiju, un tās draudējušas rīkot plašas ielu demonstrācijas, ja tas tiks grozīts.Referendumi plānoti arī citās reģiona daļās, arī galvaspilsētā Barselonā un Žironas un Ļeidas pilsētās 28.februārī un 25.aprīlī.
Katalonieši balso simboliskā neatkarības referendumā
Aptuveni 170 pilsētu un ciemu Katalonijā svētdien piedalās simboliskā neatkarības referendumā, vēršoties plašumā visā valstī debatēm par to, cik liela autonomija būtu jāpiešķir šim bagātajām Spānijas reģionam."Vai jūs piekrītat, lai Katalonija kļūtu par sociālu, demokrātisku un neatkarīgu valsti un Eiropas Savienības locekli?" - uz šādu jautājumu būs jāatbild aptuveni 700 000 balsstiesīgo iedzīvotāju jeb aptuveni 10% no Katalonijas septiņiem miljoniem iedzīvotāju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.