Baznīcas vadība nolēmusi, ka piemiņas dievkalpojuma laikā Viļņas katedrālē nedrīkst ienest zārku ar A. Brazauska līķi, lai gan nelaiķis bija izteicis šādu vēlēšanos. Baznīcas vadība atturējusies komentēt sava lēmuma iemeslus, bet neoficiāli zināms, ka baznīcai bija iebildumi pret A.Brazauska komunistisko pagātni (padomju laikā viņš bija Lietuvas kompartijas vadītājs). Tāpat baznīca bija neapmierināta ar to, ka A. Brazausks bija šķīries no pirmās sievas. Viņa laulības ar otro sievu Kristinu tika noslēgtas civilā ceremonijā, nevis baznīcā.
Prezidenta atraitne Kristina nolēmusi bēru dienā apmeklēt piemiņas dievkalpojumu nevis Viļņas katedrālē, bet gan Kaišadores pilsētas baznīcā. Arī tagadējā Lietuvas prezidente D. Grībauskaite nolēmusi neapmeklēt piemiņas dievkalpojumu Viļņas katedrālē. Prezidente vēsta, ka nevēlas iesaistīties reliģiskās un politiskās spēlēs.
Lietuvas sociāldemokrāti pauduši sašutumu par katoļu baznīcas vadības rīcību. Pēc viņu domām, katoļu līderi izrādījuši necieņu visai Lietuvas tautai, jo prezidents ir valsts simbols. Katoļu līderiem tiek atgādināts, ka 1988. gadā A. Brazausks parūpējies, lai Viļņas katedrāle tiktu atdota baznīcai.
A. Brazausks nomira nedēļas nogalē 77 gadu vecumā. Ceturtdien viņš tiks apbedīts Antakalnes kapsētā Viļņā īpaši izveidotā Prezidentu panteonā.