Katoļu priesteri ierodas uz audienci pie pāvesta

Sajuties gudrāks? Veltīgi. Par ko liecina Tavs aprobežotais komentārs.

negausīgs patēriņš un neiegrožota baudkāre ne tikai izsmeļ un posta apkārtējo dabu, bet arī noplicina cilvēka garu un grauj arī viņa veselību. Cilvēks ar zemākām vajadzībām un tāds, kas nespēj savas tieksmes kontrolēt - ir vieglāk manipulējams un uzpērkams. Liberālisms uzskata, ka sabiedrības (un arī baznīcu) uzdevums ir iztapt cilvēka vājībām un iegribām, jo cilvēks ir vienīgais visu lietu mērs Celibāts ir vērtība, kas ir kā dadzis acīs liberālajiem ideologiem, jo parāda, ka VAR būt cilvēki, kas UPURĒ savas intereses un vajadzības un tieksmes pēc baudas - CiTU, cēlāku mērķu labā! Liberālismā pārakcentējot tiesības tiek aizmirsta atbildība, jo nav jau kā priekā atbildēt. Nav augstāku kritēŗiju pēc kā vērtēt cilvēka rīcību un nav arī augstāku ideālu pēc kā tiekties. Neviens it kā neko neuzspiež, bet arī nekā neprasa no cilvēka. Rezultāta uzvar kā vienmēr zemākās dziņas. Turpretī no Baznīcas viedokļa, tās uzdevums ir: aizrādīt cilvēkiem uz viņu vājībām un netaisnībām - mudināt laboties un aicināt kalpot otram cilvēkam, ziedoties. Tā viens no veidiem kā ziedoties vispārības labā ir ATTEIKTIES no laulības – celibātā, kas ir nevis pašmērķis, bet līdzeklis labākai kalpošanai citiem Tas nenozīmē, ka laulība tiek uzskatīta par kaut ko mazvērtīgu, bet tas pieļauj alternatīvu un uzstāda LIELU uzdevumu garīdzniekiem - Dieva, cilvēku un Baznīcas labā - ziedot savu privāto dzīvi! Liberālismā ir otrādi: viss tiek ziedots indivīda baudai un egoismam (būtība baudu pirkšanai un pārdošanai). Kulmināciju šī tendence sasniedz PANSEKSUĀLISMĀ, kad seksuālo tieksmju īstenošana tiek uzkatīta par cilvēka GALVENO mērķi un dzīves jēgu. Taču tā kā normālas dzimumattiecības (ja tās nepavada mīlestība) ir garlaicīgas, tad daudzi izvēlas pamēģināt nenormālas, jo jēdziens "Norma" tiek devalvēts un noliegts.

Starp celibātu un laulību ir ciešs sakars: jo abi ir ASKĒZES gadījumi. Laulība ierobežo dzimumsatiksmi un disciplinē cilvēku; celibāts to dara radikalākā veidā! pirmajā gadījumā priestris kalpo sabiedrībai ar savu atturību un koncentrēšanos uz kalpošanu cilvēkiem, tai skaitā uz laulības principu skaidrošanu. Otrajā gadījumā laulātie nevis domā tikai par savu labklājību un baudu, bet par saviem bērniem - un plašāk par tautas attīstību, par to, lai būtu, kas uztur pensionārus, arī tos kuriem nevar būt bērnu (un tie ir ne tikai tie, kuriem fiziski nevar būt bērni, bet arī tie, kas izvēlējušies neradīt bērnus, tai skaitā homoseksuālisti). BET askēze patiešām ir liberālisma pretmets. Dievs neatbrīvo cilvēku arī no vēlmes ēst, dzert, ne tikai no seksualitātes, taču cilvēkam ir brīvā griba šīs vēlmes ierobežot, regulēt - un tas notiek visās sabiedrībās. Vairāk vai mazāk. Šobrīd ir cīņa par to, lai NEKAS šīs vēlmes neierobežotu. Tāpēc tāda ažiotāža ap celibātu! Celibāts traucē. Nākamais, kas traucē, ir laulība (drīz tiks prasīts un jau tiek prasīts arī no Baznīcas atzīt homoseksuālās laulības, atteikties no laulības nešķiramības, pēc tam atzīt priesteru homoseksuālas laulības utt. - citiem vārdiem sakot viss šis ir ideoloģisks gājiens: uzbrukums ATTURĪBAS ētikai, kas traucē patērētājsabiedrības mentalitātei!) Kāpēc notiek šis spiediens uz Baznīcu? Tāpēc, ka patērēšanas biznesam vajadzīgi cilvēki, kurus morāli NEKAS neiegrožo tiekties pēc baudas, t.sk. baudīt dažādus seksa pakalpojumus par naudu, pirkt krāmus, bieži škirties, bieži laulāties, gejiem esot vislielākās patērētājvajadzības, tādēļ tie ir patērēšanas pirmrindnieki.

Redzi - Sadursmes pasaulē, savstarpēja nesamierinātība, aizdomas un arī reālas pēc vara alkstošas slepenas struktūras (tādas ir, lai gan to vara ir pārspīlēta) rodas no fakta, ka esam ieslēgti personiskajās interesēs, personiskajos viedokļos, mūsu pašu mazajā privātajā pasaulē. Gan grupu, gan indivīda egoisms padara mūs par mūsu interešu un vēlmju gūstekņiem, kas ir pretrunā ar patiesību, un šķir mūs vienu no otra. Evaņģēlijs mums saka: mostieties. Nāciet ārā, lai ienāktu lielajā kopējā patiesībā, vienotībā ar vienīgo Dievu! Pamosties nozīmē attīstīt jūtīgumu Dievam – klusajiem signāliem ar kuriem Viņš grib mūs vadīt, daudzajām Viņa klātbūtnes norādēm. Ir personas, kuras saka, ka viņām «reliģiskajā ziņā nav muzikālās dzirdes». Šķiet, ka spēja uztvert Dievu ir dāvana, kas dažiem ir liegta. Patiesībā mūsu domāšanas un rīcības veids, ikdienas pasaules mentalitāte, mūsu dažādo pieredžu gamma ir piemērota tam, lai mazinātu atvērtību Dievam, padarītu mūs «bez muzikālās dzirdes». Tomēr katrā dvēselē apslēptā vai atklāta veidā ir klātesoša Dieva gaidīšana, spēja sastapt Viņu.

MASONU KLUBA SANĀKSME!!!

tikai 1,00Ls

Un tas jau ir pierādīts!!!

Jautājums tikai - kas ir Dievs? Piemeram žīdu dievs Jahve ir šāds: http://www.google.lv/search?q=pelekie+citplanetie%C5%A1i&hl=lv&tbo=d&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ei=SdsfUaiZA4WE4gSd9IG4AQ&ved=0CAoQ_AUoAQ&biw=1366&bih=677#imgrc=d7MLWlXAv6OXiM%3A%3BNcaZnOhpfJY5pM%3Bhttp%253A%252F%252Fimg4i.spoki.tvnet.lv%252Fupload%252Farticles%252F29%252F295237%252Fimages%252FNLO-misterijas-2-7.gif%3Bhttp%253A%252F%252Fspoki.tvnet.lv%252Fmistika%252FNLO-misterijas-2%252F295237%3B216%3B250

Vajag meklēt, kas ir pats vērtīgākais, loģiskākais un vienojošākais pasaulē>> un tā ir MĪLESTĪBA. Dievs ir mīlestība. Bet mīlestība var atklāties vienīgi attiecībās (nevis meditatīvā pašapskaidrībā vai egoistiskā paštaisnumā) - jo pašā Dievā ir šīs attiecības, kur Tēvs mīl Dēlu un no viņiem iziet Svētas Gars (Trīsvienības koncepcija parāda kā un kāpēc Dievs ir mīlestība). Dieva miers un mīlestība lai ir ar mums visiem!