Patērētāju pētījumu kompānija SIFO aprīlī pēc sabiedriskās radiostacijas "Sveriges Radio" (SR) pasūtījuma 1000 Zviedrijas iedzīvotājiem jautāja, vai, ja tas būtu likumīgi, viņi piekristu par 300 tūkstošiem kronu (23,34 tūkstoši latu) atdot vienu savu nieri kādam, kam tā nepieciešama.
22% aptaujāto atbildēja, ka piekristu, bet 67% savu nieri neatdotu pat par tik lielu naudas summu, savukārt 11% nebija izlēmuši.
Attiecinot šīs aptaujas rezultātus uz visiem Zviedrijas iedzīvotājiem, savu nieri būtu gatavi pārdot 1,5 miljoni cilvēku. SR rīcībā esošā informācija liecina, ka pašlaik Zviedrijā nieru transplantāciju gaida 750 cilvēki.
SR skaidro, ka valstij jau gada laikā atmaksātos donoru nieru pirkšana, jo vienas operācijas izmaksas ir apmēram 300 tūkstoši kronu, bet nieru dialīze pacientiem valstij gadā izmaksā divreiz vairāk.
Aptaujas rezultāti rāda, ka piekrišanu pārdot savu nieri neietekmē respondenta ienākumi. No aptaujātajiem cilvēkiem, kuru ienākumi gadā nepārsniedz 250 tūkstošus kronu (19,5 tūkstoši latu) 19% piekristu pārdot savu nieri, 73% - nepiekristu, bet astoņi procenti par savu atbildi svārstījās. Līdzīgs procentuālais sadalījums bija arī to respondentu starpā, kuru ienākumi gadā pārsniedz 600 tūkstošus kronu (46,6 tūkstoši latu).
Jaunu cilvēku vidū atbalsts nieres pārdošanai bija lielāks nekā vecāku ļaužu starpā, attiecīgi 29% un 17% piekristu par lielu naudas summu pārdot savu nieri. Savukārt cilvēki ar vidējo izglītību šādai iespējai ir noraidošāki nekā tie, kuru izglītība ir zemāka par vidējo - attiecīgi 16 un 31 procents.
Vīrieši pret nieres pārdošanu Zviedrijā ir noraidošāki nekā sievietes - 73% vīriešu savu nieri nepārdotu, bet sieviešu vidū "nē" šādai operācijai teiktu 64%.
Vienīgā valsts pasaulē, kur valsts maksā nieru donoriem, ir Irāna un tā ir arī vienīgā valsts pasaulē, kurā nav donora nieri gaidošo pacientu rindas. Lielākā daļa pārējo valstu ir parakstījušas ANO deklarāciju, kas aizliedz orgānu tirdzniecību.