Ķelnes mērija trešdien informēja, ka zem drupām varētu būt četri cilvēki. Pienākusi informācija, ka arhīvam blakus esošajā mājā atradušies divi cilvēki, bet aculiecinieki stāstījuši, ka vēl divi cilvēki sēdējuši automašīnā, kas nelaimes brīdī bijusi novietota pie arhīva ēkas. Par laimi, neilgi pirms arhīva ēkas sagrūšanas no tās paspējuši evakuēties visi apmeklētāji un darbinieki, jo dzirdējuši skaļu būves brakšķēšanu, vēsta DPA.
Aptuveni 200 glābšanas dienestu darbinieku un specializētā tehnika trešdien veica ēku atlieku stabilizēšanu pirms došanās gruvešos, lai pārliecinātos, vai zem tiem neatrodas kāds cilvēks. Viņi to nevarēja darīt uzreiz, jo abas blakus esošās ēkas bija tik nopietni bojātas, ka jebkurā brīdī varēja pilnībā sagrūt un radīt briesmas glābējiem.
Izskanējuši minējumi, ka arhīva ēkas iegrūšanu varētu būt radījusi netālu notiekošā jauna metro ceļa būvniecība. Metro tuneļa būvnieki apgalvo, ka nelaimes brīdī rakšanas darbi nav notikuši. Ķelnes ugunsdzēsēju priekšnieks Stefans Noihofs apgalvo, ka arhīva ēka bijusi labā stāvoklī, bet zeme, uz kuras tā atradās, burtiski pašķīrusies.
Pašlaik zem Ķelnes arhīva ēkas drupām atrodas aptuveni 65 tūkstoši dokumentu, no kuriem daži ir pat tūkstoš gadu seni. To vidū atrodas manuskripti, ko rakstījis komunisma idejas nesējs Kārlis Markss, un rakstu darbi, ko pilsēta saņēmusi no tādām personībām kā Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja rakstnieka Heinriha Bella.