"Es arī turpmāk līdz pat pašam galam iebildīšu pret to - nav ne runas, ka es varētu mainīt savu nostāju šajā jautājumā," uzsvēra Lielbritānijas valdības vadītājs.Junkers tiek uzskatīts par vienu no reālākajiem kandidātiem uz EK prezidenta posteni, taču pret viņa virzīšanu šim amatam asi iebilst Lielbritānija, apgalvojot, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pagājušajā mēnesī vēlētāji visā kontinentā noraidījuši viņa pārstāvēto pozīciju.EP tikmēr uzstāj, ka Junkeram ir demokrātiskas tiesības uz šo amatu, jo viņš pārstāv Eiropas Tautas partiju (EPP), kas vēlēšanās ieguva visvairāk balsu.Līdz šim nākamā EK prezidenta kandidatūru izvēlējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi, taču saskaņā ar Lisabonas līgumā iekļautajiem noteikumiem tagad viņiem "jāņem vērā" EP vēlēšanu rezultāti. Tiesa gan, ko nozīmē "ņemt vērā" vēlēšanu iznākumu, skaidri nav definēts.Pirms vēlēšanām visas lielākās EP politiskās grupas - EPP, sociālisti, liberāļi, zaļie un radikāļi - izvirzīja savus kandidātus EK prezidenta amatam un tagad uzstāj, ka jaunajam komisijas vadītājam jābūt vienam no tiem.Grupas brīdina, ka jauno noteikumu ignorēšana tikai vēl vairāk kaitēs ticībai ES demokrātijai.Vienošanās par EK prezidenta amata kandidātu jāpieņem līdz jaunā EP sasaukuma pirmajai sēdei, kas gaidāma jūlija sākumā.
Kemerons sola cīnīties līdz galam pret Junkera nonākšanu EK prezidenta amatā
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons otrdien solīja cīnīties līdz galam, lai nepieļautu bijušā Luksemburgas premjerministra Žana Kloda Junkera nonākšanu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā.Preses konferencē Londonā Kemerons atzina, ka iebilst pret to, ka Eiropas "Parlaments mums kādu uzspiestu, izmantojot diezgan dīvainas vēlēšanas".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.