Īpaši sliktu iespaidu uz Ž. Kenediju atstājis Francijas prezidents Šarls de Golls, kurš kādreiz bijis viņas varonis. Pēc tikšanās Parīzē viņas domas mainījās, liekot saukt franču līderi par «to naidīgo vīrieti» un ārkārtīgu egoistu. Tas mudinājis sievieti nicīgi domāt par visiem frančiem.
Simpātijas prezidenta kundze nav izjutusi arī pret tolaik vēl topošo Indijas premjerministri Indiru Gandiju. Viņa to nodēvējusi par «asu, diezgan uzmācīgu, šausmīgu sievieti». Taču cilvēktiesību aizstāvis Mārtins Luters Kings esot bijis «briesmīgs cilvēks un krāpnieks».
Gremdējoties atmiņās par Dž. Kenediju, sieviete norāda, ka vīrs mēdzis jokot par atentāta draudiem. Tomēr abu saskanīgākais kopdzīves posms bijis 1962. gadā Kubas raķešu krīzes laikā, kad draudēja izcelties atomkarš starp ASV un Padomju Savienību. Daudzas amatpersonas bija aizsūtījušas savas ģimenes prom, taču pirmā lēdija atteicās atstāt vīru. «Pat tad, ja Baltā nama bumbu patvertnē vairs nav vietu, es tikai gribu būt ar tevi, es labāk gribu mirt ar tevi, un bērni arī, nekā dzīvot bez tevis.»
Pati Ž. Kenedija vēlāk apprecēja grieķu kuģniecības magnātu Aristoteli Onasi un centās dzīvot mierpilnu dzīvi. Sieviete aizsaulē aizgāja 1994. gadā, neatstājot nekādus atmiņu pierakstus. Audioieraksti, kuros Ž. Kenedija dalījusies pārdomās ar vēsturnieku Artūru Šlesingeru, publiskoti par piemiņu piecdesmitgadei, kopš amatā stājās atentātā nogalinātais Dž. Kenedijs. Atraitne vienojusies ar vēsturnieku, ka ieraksti nonāks atklātībā tikai vairākus gadus pēc viņas nāves. Šomēnes ASV iznāks arī grāmata Žaklīna Kenedija: Vēsturiskas sarunas par dzīvi ar Džonu F. Kenediju(Jacqueline Kennedy: Historic Conversations on Life with John F. Kennedy), kurā sarunu ieraksti atrodami drukātā formā.