Saspīlējums Afganistānā sācies pēc prezidenta kandidāta Abdullas Abdullas paziņojuma, ka viņš nepiekrīt 14.jūnijā notikušo vēlēšanu rezultātiem. Abdulla pēc sākotnējiem rezultātiem ierindojās otrajā vietā, pirmo ieņemot Ašfaram Gani. Abdulla paziņoja, ka vēlēšanās notikusi krāpšana un viņam jābūt par nākamo prezidentu.
Pastāv bažas, ka Afganistāna var atgriezties pie etniskajiem kariem, kas plosīja valsti no 1992.gada līdz 1996.gadam.
"Šis ir kritisks pagrieziena punkts valsts pārejas laikā, kas ir svarīgs valsts pārvaldīšanai," žurnālistiem Pekinā pavēstīja Kerijs, paužot cerības, ka Afganistāna tuvāko dienu laikā atrisinās šo problēmu.
Bijušā Pasaules bankas ekonomista Abdullas atbalstītāji lielākoties ir tadžiki un citas Afganistānas ziemeļos dzīvojošās grupas. Gani atbalstītāji ir paštunu ciltis valsts dienvidos un austrumos. Tas atgādina etnisko plaisu, kuras dēļ risinājās pilsoņu karš.
Abi kandidāti aicinājuši valsti palikt vienotai šajā sarežģītajā periodā.
Kerijs pavēstīja, ka viņš vairākas reizes ir ticies ar abiem kandidātiem, kā arī ar pašreizējo prezidentu Hamidu Karzai.
"Es aicinu abus kandidātus neraisīt liekas cerības saviem atbalstītājiem starpā un publiski izrādīt cieņu pret audita procesu. Tāpat aicinu izrādīt profesionalitāti un būt par valsts līderiem šajā Afganistānai sarežģītā laikā," sacīja Kerijs.