Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu.
Demokrātiskā Taivāna dzīvo pastāvīgu Ķīnas iebrukuma draudu apstākļos.
Pašreiz Ķīna turpina militārās mācības pie Taivānas, kas tika sāktas pagājušajā nedēļā pēc tam, kad vizītē salā ieradās ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi.
Iepriekšējos divos dokumentos, kuros 1993.gadā un 2000.gadā tika izklāstīta Ķīnas nostāja Taivānas jautājumā, bija teikts, ka pēc "atkalapvienošanās", ar ko domāta kontroles atgūšana pār salu, Pekina neizvietos Taivānā karaspēku un nesūtīs uz turieni administrāciju.
Šī frāze ļāva domāt, ka gadījumā, ja Ķīna iegūtu kontroli pār salu, Taivāna saglabātu zināmu autonomiju, kļūstot par Ķīnas īpašo administratīvo reģionu. Taču jaunākajā dokumentā šāda solījuma vairs nav.
Ķīnas valdošā Komunistiskā partija bija ierosinājusi, ka Taivāna varētu atgriezties Ķīnas valdījumā "vienas valsts, divu sistēmu" modeļa ietvaros, līdzīgi kā Ķīna 1997.gada atguva bijušo Lielbritānijas koloniju Honkongu.
Šāda pieeja dotu demokrātiski pārvaldītajai Taivānai zināmu autonomiju un ļautu daļēji saglabāt savu politisko un sociālo sistēmu.
Visas lielākās Taivānas politiskās partijas ir noraidījušas "vienas valsts, divu sistēmu" ierosinājumu un arī sabiedrība to neatbalsta. Taivānas valdība uzstāj, ka tikai salas iedzīvotāji var lemt par tās nākotni.
Jaunākajā dokumentā pazudusi arī 2000.gada dokumentā iekļautā frāze, ka "par visu iespējams vienoties", ja Taivāna pieņem, ka ir tikai viena Ķīna.
Taivāna nosodījusi Ķīnas jaunāko dokumentu, paziņojot, ka tas ir pilns ar meliem un ignorē faktus un to, ka Taivāna ir suverēna valsts.
"Tikai Taivānas 23 miljoniem iedzīvotāju ir tiesības lemt par Taivānas nākotni, un viņi nekad nepieņems iznākumu, ko uzspiedis autokrātisks režīms," paziņoja Taivāna.
Ķīnas jaunajam dokumentam dots nosaukums "Taivānas jautājums un Ķīnas atkalapvienošanās jaunajā laikmetā". "Jaunais laikmets" ir termins, kas parasti tiek saistīts ar Sji Dzjiņpina prezidentūru.