Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +16 °C
Apmācies
Piektdiena, 27. septembris
Ilgonis, Ādolfs

Ķīna biedē reģionu ar jauno aviācijas bāzeskuģi

Ķīna otrdien svinīgā ceremonijā ekspluatācijā nodevusi ilgi loloto aviācijas bāzeskuģi, kam jādemonstrē valsts ietekme reģionā. Pirmais Ķīnas bāzeskuģis, kas kalpo par simbolisku apliecinājumu tās militārajai ekspansijai, palīdzēšot aizstāvēt valsts intereses. Taču kuģis radījis satraukumu reģiona valstu vidū. Tās bažījas, ka kuģa nodošana ekspluatācijā sakrīt ar laiku, kad reģionā ar jaunu sparu uzvirmojušas teritoriālās nesaskaņas par to, kam pieder salu arhipelāgs Austrumķīnas jūrā.

«Ekspluatācijā nodotajam aviācijas bāzeskuģim būs liela nozīme mūsu nācijas jūras kara flotes cīņas spējas paaugstināšanā līdz mūsdienu līmenim,» ziņu aģentūra AFP citēja Ķīnas Aizsardzības ministrijas ziņoto. «Tas palīdzēs aizstāvēt valsts suverenitāti, drošību, attīstību un veicinās pasaulē mieru un kopējo attīstību.»

300 metru garais rekonstruētais Padomju Savienības laika bāzeskuģis iemieso Ķīnas līderu jau dekādēm loloto sapni. Ķīna to 1998. gadā iegādājās no Ukrainas, taču līdz pat pagājušajam gadam savus pārbūves darbus turēja slepenībā. Kuģim, par godu provincei valsts ziemeļaustrumos, dots vārds Liaonina. Tieši šajā provincē atrodas viena no svarīgākajām Ķīnas ostas pilsētām Daliaņa, kurā notika kuģa rekonstrukcija.

Analītiķi uzsvēruši, ka jaunais bāzeskuģis ir jāuztver tikai kā simbols Ķīnas nākotnes varenībai, nevis reāls drauds. Liaonina uzdevumi būs ierobežoti, jo to izmantos tikai treniņu un dažādu izmēģinājumu nolūkos, pirms Ķīna varētu prezentēt pirmos pašas būvētos aviācijas bāzes kuģos. Lai varētu prasmīgi izmantot šādus kuģus, nepieciešams ilgs apmācību process. Jaunie kuģi, ja tādi maz būs, nav gaidāmi ātrāk kā pēc 2015. gada, norādīja ziņu aģentūra Reuters.

Eksperti uzsvēruši, ka svinīgā kuģa nodošanas ceremonija, kurā piedalījās valsts augstākās amatpersonas, atgādinājusi triumfējošu nācijas spēka izrādīšanu laikā, kad Ķīnas un Japānas starpā uzliesmojuši senie strīdi par to, kam pieder nelielā salu grupa Austrumķīnas jūrā. Saasinājumu abu valstu attiecībās izsauca Japānas valdības lēmums no kāda privāta īpašnieka atpirkt salas, kuras Japāna dēvē par Senkaku, bet Ķīna - par Diaojui. Lēmums izsauca plašus pret Japānu un Japānas uzņēmumiem vērstus protestus Ķīnā.

Pretenzijas uz salu grupu izteikusi arī Taivāna. Ap 40 Taivānas zvejnieku laivu un 12 krasta apsardzes kuģu otrdien pietuvojās salām, un Japānas krasta apsardze ar ūdens lielgabaliem atvairīja kuģus no strīdīgās teritorijas.

Japāna iesniedza Taivānai protestu, kā to pirms tam iesniegusi arī Ķīnai. «Mēs uzskatām, ka tas ir jārisina, vadoties pēc mūsu draudzīgajām attiecībām ar Taivānu, un situācija jānokārto mierīgā veidā,» Japānas valdības pārstāvi Osamu Fujimuru citēja NBC News. Japānai ar Taivānu ir draudzīgas attiecības, taču to starpā valda domstarpības par zvejniecībai paredzētajiem ūdeņiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits