Par to portālu "15min" informējis uzņēmējs, kas uz Ķīnu eksportē kokmateriālus. Šo ziņu apliecinājis arī Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs.
"Lietuva svītrota no muitas sistēmām - šķiet, ka Ķīnas muitas sistēmā tādas valsts vairs nav. Tas rada papildu problēmas eksportētājiem," viņš atzinis.
To, ka iespējami šķēršļi Lietuvas produkcijas iekļūšanai Ķīnā, ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi arī Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā norādījusi, ka centīsies panākt, lai uz notikušo reaģē Eiropas Savienība (ES).
"Mēs uzturam kontaktus ar Lietuvas uzņēmumiem, apkopojam visu iespējamo informāciju no Ķīnas par ierobežojumiem un sazināmies arī ar Eiropas Komisiju par reakciju ES līmenī," norādīts ministrijas komentārā.
Kā ziņots, Pekinu šogad saniknojis Lietuvas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna", jo Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij. Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas nosaukums "Taibei", respektējot Pekinas īstenoto "vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.
Taivānas pārstāvniecība Viļņā tika atklāta 18.novembrī, bet drīz pēc tam Ķīna pavēstīja, ka pazeminājusi diplomātisko attiecību līmeni ar Lietuvu, proti, turpmāk Pekinas intereses Lietuvā pārstāvēs nevis vēstnieks, bet zemāka ranga diplomāts - pilnvarotais lietvedis.
Maijā Lietuva pavēstīja, ka izstājas no Ķīnai nozīmīgā ekonomiskās un politiskās sadarbības formāta 17+1, kurā piedalās galvenokārt Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, jo uzskata to par šķeltniecisku.
Par ieceri atklāt Taivānas pārstāvniecību Lietuvā tika paziņots jūlijā.
Augustā Ķīna atsauca uz konsultācijām savu vēstnieku Viļņā, pamatojot šo lēmumu ar Lietuvas nostāju attiecībā pret Taivānu, un vienlaikus pieprasīja atsaukt arī Lietuvas vēstnieku Pekinā. Lietuvas vēstniece Ķīnā Diāna Mickevičiene Lietuvā uz konsultācijām atgriezās septembra sākumā.